Mīļie, lai Jēzus sargā manas meitas un dēlus!

Šajā mēnesī, kā tas ir saskaņā ar Baznīcas tradīciju, mūsu lūgšanās īpaši ir klātesoši mirušie. Tas, protams, arī mūs mudina pārdomāt par dzīves realitāti pēc nāves. Aspekti un nianses, ko šīs pārdomas ierosina katram no mums, var būt atšķirīgi atkarībā no mūsu vecuma un personīgajiem apstākļiem.

Jebkurā gadījumā bieži atjaunosim savu ticību un cerību uz godību, uz kuru Kungs mūs aicina un dod mums līdzekļus, lai to sasniegtu. Daudzi no jums atcerēsies šos svētā Hosemarijas vārdus: «Padomāsim par to, kādas būs Debesis. “Ko acs nav redzējusi ne auss dzirdējusi, ne cilvēka sirdī nācis, to Dievs sagatavojis tiem, kas Viņu mīl."(1Kor 2, 9) Vai jūs varat iedomāties, kā tas būs, kad ieradīsimies tur, satiksim Dievu un ieraudzīsim to skaistumu, to mīlestību, kas ieplūst mūsu sirdīs, kas sniedz mierinājumu bez sāta?» (Instrukcija, 1935. gada maijs, 14-IX-1950, 127. piezīme). Un citā reizē viņš piebilda: «Daudzas reizes dienā es sev jautāju: kā tas būs, kad viss skaistums, visa labestība, viss Dieva bezgalīgais brīnums tiks ieliets šajā nabaga māla traukā, kas esmu es, kas esam mēs visi? Un tad es varu sev labi izskaidrot apustuļa teikto: “Ko acs nav redzējusi ne auss dzirdējusi...”. Tas ir tā vērts, mani bērni, tas ir tā vērts.» (Piezīmes no ģimenes tikšanās, 22-X-1960)

Cik labi ir veicināt Debesu cerību! Mēs varam pat sajust to, ko raksta svētais Pāvils: “Jo Kristus ir mana dzīve, bet nāve ieguvums.” (Flp 1, 21), kas neizslēdz vēlmi nodzīvot daudzus gadus šajā pasaulē, lai kalpotu Dievam un citiem (sal. turpat, 22-24).

Lūgsim Kungu, lai Viņš vairo mūsu cerību uz mūžīgo dzīvi, lai Viņš mūs vedina “vienmēr raudzīties uz šo galīgo satikšanos; vienmēr domāt, ka Kungs ir tuvu mums, ka nāve nekad, nekad neuzvarēs.” (Pāvests Francisks, Audiencē, 2024. gada 8. maijā) Šī pārliecība, ka Dievs mūs gaida Debesīs un vienmēr mūs pavada, uztur mūsu zemes ceļojumu, arī grūtību laikā: "Bet Dievs, cerības devējs, lai piepilda jūs, kas ticat, ar visu prieku un mieru, lai jūs būtu bagāti cerībā un Svētā Gara spēkā” (Rom 15, 13).

Turpiniet lūgties par darbu pie Statūtu pielāgošanas, kas jau ir krietni pavirzījies uz priekšu. Uzticiet Kungam arī divdesmit jaunos diakonus, kuri tiks ordinēti 23. datumā.

Liels paldies par apsveikumiem manā dzimšanas dienā. Tā kā esmu saņēmis tik daudz apsveikumu, man nav iespējams atbildēt uz katru no tiem, kā to esmu darījis citos gadījumos (jubilejas, īpaši svētki utt.). Vienmēr uzskatiet, ka esmu jums atbildējis manās lūgšanās, kuru nekad netrūkst, kad es lasu jūsu vēstules un vēstījumus.

Ar visu savu mīlestību es jūs svētīju

jūsu Tēvs

Romā, 2024. gada 8. novembrī