Mani dārgie bērni!

Lai Jēzus pasargā manas meitas un manus dēlus!

Šī gadā 15. septembrī apritēs 45 gadi kopš dona Alvaro ievēlēšanas par svētā Hosemarijas pirmo pēcteci. Tas bija ļoti svarīgs brīdis, jo tas nozīmēja sākumu uzticības nepārtrauktībai mūsu Dibinātāja mantojumam, un mēs mācījāmies, kā iedzīvināt Opus Dei garu mūsu ikdienā. Šo jaunu posmu svētīgais Alvaro aizsāka ar savu personisko uzticību. Viņā mēs redzam, ka svētums ikdienišķajā dzīvē ir Dieva dāvana, lai darītu laimīgus gan mūs, gan cilvēkus ap mums.

Es aicinu jūs šajās dienās apcerēt dona Alvaro paraugu. Viņš bija spēcīgā klints — saxum —, uz kuru mūsu Tēvs vienmēr varēja paļauties un kurš bija atbalsts pārējiem. Viņš to spēja galvenokārt pateicoties viņa vienotībai ar Kristu, kurš bija viņa uzticības, miera un prieka avots. Patiesībā tas tā var būt arī attiecībā uz katru no mums, jo Kristus vēlas “mūsos dzīvot caur Mīlestību”, kā teica svētais Hosemarija (sal. Krustaceļš, četrpadsmitā stacija). Šī gadadiena ir brīnišķīga iespēja vēlreiz apliecināt mūsu vēlmi būt nepārtraukti uzticīgiem mūsu kalpošanā Baznīcai un visām dvēselēm.

Pavisam nesen notika divdesmit deviņu jauno Prelatūras priesteru ordinācija. Lai mūsu lūgšana pavada viņus līdz ar mūsu pateicību Dievam par priesterības dāvanu.

15. septembrī atzīmēsim Sāpju Dievmātes piemiņas dienu. Lūgsim Mariju, kas bija stipra Krusta pakājē, lai caur viņu katrs no mums aizvien saņemtu no mūsu Kunga nepārtrauktas uzticības dāvanu. Tas prasīs no mums (tādā vai citādā veidā) Marijas atbalstītiem būt kopā ar Jēzu uz Krusta.

Ar manu vissirsnīgāko svētību,

Jūsu Tēvs

Romā, 2020. gada 10. septembrī