Visi kristītie ir aicināti sekot Jēzum Kristum, izdzīvot Evaņģēliju un iepazīstināt ar to citus. Opus Dei
mērķis ir iesaistīties šajā Baznīcas evaņģelizācijas misijā, veicinot
starp visu sociālo stāvokļu kristiešiem ar ticību pilnībā saskaņotu
dzīvi, izdzīvojot to savā ikdienā un jo īpaši svētdarot savu darbu.
Daži piemēri, lai ieskicētu Opus Dei garīgumam raksturīgo:
Dieva bērnu gars: «Apziņa, ka esam Dieva bērni, ir Opus Dei garīguma pamats,»
apliecināja dibinātājs. Ar Kristību kristietis kļūst par Dieva bērnu.
Tādēļ prelatūrā sniegtā formācija cenšas kristiešos attīstīt autentisku
Dieva bērna apziņu un mudina dzīvot, apzinoties šo žēlastību un atbildot
tai. Cilvēki ir mudināti augt paļāvībā uz Dieva apredzību un
vienkāršībā savās attiecībās ar Dievu, dziļi izprast katra cilvēka lielo
cieņu un brālību starp cilvēkiem, kā arī augt reālā kristīgajā
mīlestībā pret pasauli un pret Dieva radītajām lietām, sirds mierā un
optimismā.
Ikdienas dzīve: «Starp šīs zemes materiālajām lietām mums ir jākļūst svētiem, kalpojot Dievam un cilvēkiem,»
sacīja svētais Hosemarija. Ģimene, laulība, darbs, katra konkrētā brīža
nodarbošanās ir mums dotās iespējas satikt Jēzu Kristu un sekot Viņa
piemēram, cenšoties īstenot tuvākmīlestību, pacietību, pazemību, centību
darbā, taisnīgumu, prieku, un – vispārīgi raugoties – visus cilvēcīgos
un kristīgos tikumus.
Svētdarīt darbu: Meklēt svētumu darbā nozīmē censties to paveikt
labi, profesionāli un kristīgā garā, proti, mīlestībā pret Dievu un
kalpojot cilvēkiem. Tādējādi vienkāršs darbs kļūst par tikšanās vietu ar
Kristu.
Lūgšana un upuris: Opus Dei formācija atgādina par
nepieciešamību praktizēt lūgšanu un gandarīšanu, kā tas ir raksturīgi
kristietībai. Prelatūras locekļi katru dienu piedalās Svētajā Misē, viņi
velta laiku Evaņģēlija lasīšanai, regulāri iet pie Grēksūdzes
sakramenta, godina Jaunavu Mariju. Lai sekotu Kristum, viņi arī cenšas
nest mazus upurus, jo īpaši tādus, kas palīdz labi veikt savus
pienākumus un padara tīkamāku pārējo dzīvi, kā arī praktizē gavēni un
žēlsirdības dāvanu došanu.
Dzīves vienība: Dibinātājs skaidroja, ka kristietim „nav
jādzīvo it kā dubulta dzīve – no vienas puses, iekšējā dzīve, tāda, kurā
tiek uzturētas attiecības ar Dievu, un, no otras puses, – nošķirta –
ģimenes, profesionālā un sabiedriskā dzīve”. Tieši otrādi, «ir
tikai viena dzīve, kas sastāv no miesas un gara, un tieši šai dzīvei –
gan miesai, gan garam – ir jābūt svētai un Dieva piepildītai».
Brīvība: Opus Dei locekļi ir pilsoņi, kas bauda tādas
pašas tiesības un ir pakļauti tādiem pašiem pienākumiem kā citi. Savās
politiskajās, ekonomiskajās, kultūras u.c. aktivitātēs viņi rīkojas ar
visu savu brīvību un personisko atbildību, necenšoties savos lēmumos
iesaistīt Baznīcas vai Opus Dei atbildību un nepaužot savus
uzskatus kā vienīgos, kas saskan ar ticību. Tas pieprasa cieņu pret citu
cilvēku brīvību un uzskatiem.
Tuvākmīlestība: Tas, kurš pazīst Kristu, ir atradis dārgumu, ko
nespēj paturēt tikai sev. Kristieši ir Kristus liecinieki un izplata
Viņa cerības vēsti starp saviem radiniekiem, draugiem un kolēģiem, ar
piemēru un vārdiem. Dibinātājs apliecināja: «Cenšoties sasniegt
vienotus mērķus plecu pie pleca ar saviem darbabiedriem, draugiem vai
radiniekiem, mēs varam viņiem palīdzēt nokļūt pie Kristus.» Vēlme
iepazīstināt citus ar Kristu ir nešķirama no citas vēlēšanās – palīdzēt
risināt savas vides materiālās vajadzības un sociālās problēmas.
Garīgums
Opus Dei palīdz satikt Kristu darbā, ģimenes dzīvē un visās ikdienas dzīves situācijās.
Garīgums
