Visi kristītie ir aicināti sekot Jēzum Kristum, izdzīvot Evaņģēliju un iepazīstināt ar to citus. Opus Dei mērķis ir iesaistīties šajā Baznīcas evaņģelizācijas misijā, veicinot starp visu sociālo stāvokļu kristiešiem ar ticību pilnībā saskaņotu dzīvi, izdzīvojot to savā ikdienā un jo īpaši svētdarot savu darbu.
Daži piemēri, lai ieskicētu Opus Dei garīgumam raksturīgo:
Dieva bērnu gars: «Apziņa, ka esam Dieva bērni, ir Opus Deigarīguma pamats,» apliecināja dibinātājs. Ar Kristību kristietis kļūst par Dieva bērnu. Tādēļ prelatūrā sniegtā formācija cenšas kristiešos attīstīt autentisku Dieva bērna apziņu un mudina dzīvot, apzinoties šo žēlastību un atbildot tai. Cilvēki ir mudināti augt paļāvībā uz Dieva apredzību un vienkāršībā savās attiecībās ar Dievu, dziļi izprast katra cilvēka lielo cieņu un brālību starp cilvēkiem, kā arī augt reālā kristīgajā mīlestībā pret pasauli un pret Dieva radītajām lietām, sirds mierā un optimismā.
Ikdienas dzīve: «Starp šīs zemes materiālajām lietām mums ir jākļūst svētiem, kalpojot Dievam un cilvēkiem,» sacīja svētais Hosemarija. Ģimene, laulība, darbs, katra konkrētā brīža nodarbošanās ir mums dotās iespējas satikt Jēzu Kristu un sekot Viņa piemēram, cenšoties īstenot tuvākmīlestību, pacietību, pazemību, centību darbā, taisnīgumu, prieku, un – vispārīgi raugoties – visus cilvēcīgos un kristīgos tikumus.
Svētdarīt darbu: Meklēt svētumu darbā nozīmē censties to paveikt labi, profesionāli un kristīgā garā, proti, mīlestībā pret Dievu un kalpojot cilvēkiem. Tādējādi vienkāršs darbs kļūst par tikšanās vietu ar Kristu.
Lūgšana un upuris: Opus Dei formācija atgādina par nepieciešamību praktizēt lūgšanu un gandarīšanu, kā tas ir raksturīgi kristietībai. Prelatūras locekļi katru dienu piedalās Svētajā Misē, viņi velta laiku Evaņģēlija lasīšanai, regulāri iet pie Grēksūdzes sakramenta, godina Jaunavu Mariju. Lai sekotu Kristum, viņi arī cenšas nest mazus upurus, jo īpaši tādus, kas palīdz labi veikt savus pienākumus un padara tīkamāku pārējo dzīvi, kā arī praktizē gavēni un žēlsirdības dāvanu došanu.
Dzīves vienība: Dibinātājs skaidroja, ka kristietim „nav jādzīvo it kā dubulta dzīve – no vienas puses, iekšējā dzīve, tāda, kurā tiek uzturētas attiecības ar Dievu, un, no otras puses, – nošķirta – ģimenes, profesionālā un sabiedriskā dzīve”. Tieši otrādi, «ir tikai viena dzīve, kas sastāv no miesas un gara, un tieši šai dzīvei – gan miesai, gan garam – ir jābūt svētai un Dieva piepildītai».
Brīvība: Opus Dei locekļi ir pilsoņi, kas bauda tādas pašas tiesības un ir pakļauti tādiem pašiem pienākumiem kā citi. Savās politiskajās, ekonomiskajās, kultūras u.c. aktivitātēs viņi rīkojas ar visu savu brīvību un personisko atbildību, necenšoties savos lēmumos iesaistīt Baznīcas vai Opus Dei atbildību un nepaužot savus uzskatus kā vienīgos, kas saskan ar ticību. Tas pieprasa cieņu pret citu cilvēku brīvību un uzskatiem.
Tuvākmīlestība: Tas, kurš pazīst Kristu, ir atradis dārgumu, ko nespēj paturēt tikai sev. Kristieši ir Kristus liecinieki un izplata Viņa cerības vēsti starp saviem radiniekiem, draugiem un kolēģiem, ar piemēru un vārdiem. Dibinātājs apliecināja: «Cenšoties sasniegt vienotus mērķus plecu pie pleca ar saviem darbabiedriem, draugiem vai radiniekiem, mēs varam viņiem palīdzēt nokļūt pie Kristus.» Vēlme iepazīstināt citus ar Kristu ir nešķirama no citas vēlēšanās – palīdzēt risināt savas vides materiālās vajadzības un sociālās problēmas.