Prelāta vēstījums (2020. gada 1. aprīlis)

Dažas dienas pirms Lielās nedēļas un šajā tik lielo ciešanu laikā monsinjors Fernando Okariss aicina mūs lūkoties uz Krustā sisto Kristu, kurš mūs glābj un ir cerības avots.

Mani dārgie bērni!

Lai Jēzus pasargā manas meitas un manus dēlus!

Jau tuvojas Lieldienas – laiks, kurā liturģija mūs aicina pārdomāt par lielajiem Dieva mīlestības pret mums noslēpumiem. Šajā ciešanu situācijā, kad cilvēki visā pasaulē cieš pandēmijas dēļ, lūkosimies bieži uz Krustā sisto Jēzu Kristu. Kā Pāvests aicināja mūs apcerēt 27. martā, centīsimies saskatīt šajā Svētajā Krustā mūsu pestīšanas enkuru, kas novērš kuģa bojāeju. No turienes Jēzus izgaismo ciešanu jēgu un pat palīdz mums atklāt, ka ar Viņa žēlastību mēs varam nepazaudēt prieku; vēl vairāk – mēs daudzreiz varēsim to atkal un atkal atgūt no jauna: Gaudium in Cruce!

Šajās dienās mēs piedzīvojam, kā cilvēku solidaritāte, it īpaši tad, ja tā ir balstīta tuvākmīlestībā, izpaužas dāsnā kalpošanā citiem: blakus slima cilvēka gultai, lielveikala kasē, savas ģimenes aprūpē, kas tik bieži ir izolēta dažos kvadrātmetros ... Lūgsimies daudz par mirušajiem, par slimajiem – tostarp arī Opus Dei locekļiem – un par viņu ģimenēm. Vērsīsimies pie Kunga ar mūsu pateicības pilnajām lūgšanām par neskaitāmajiem cilvēkiem, kuri nepārtraukti šādi vai citā veidā turpina sniegt neaizstājamo kalpojumu: viņi visi ir apliecinājums tam, ka sabiedrības dvēsele ir kalpošanas gars.

Lai nemiers vai bailes nelaupa mums mieru, jo, kā raksta svētais Pāvils, Kristus ir mūsu miers (sal. Ef 2, 14). Vairāk vai mazāk sarežģītajos apstākļos, kādos mēs atrodamies, uzticēsimies Dieva mīlestībai pret katru no mums: Viņš zina labāk un nekad nevienu nepamet. Svētais Hosemarija mums atgādina: “Kādu paļāvību, kādu mieru un kādu optimismu jūs iegūsiet grūtību vidū, juzdamies kā tāda Tēva bērni, kurš zina visu un visu var” (1959. gada 9. janvāra vēstule). Ar paļāvību, kas pirmām kārtām nāk no mūsu Kunga, nevis ir atkarīga tikai no mūsu pašu spēkiem, katrs varēs likt lietā savas spējas un dot savu ieguldījumu, lai ar prieku palīdzētu citiem. Un tas vienmēr būs savienojams ar ciešanām un asarām.

Es aicinu jūs izmantot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, lai Lielās nedēļas liturģijā būtu kopā ar Pāvestu. Nākamajās dienās es arī nosūtīšu jums tīmeklī dažas idejas par šiem noslēpumiem, kurus mēs svinēsim, lai šādi mēs lūgtos kopā un būtu vienotāki.

Ar manu vissirsnīgāko svētību

Jūsu Tēvs

Romā, 2020. gada 1. aprīlī