Šorīt Svētais tēvs atļāva Svēto Lietu Dikastērijai izsludināt dekrētus par vienpadsmit kanonizācijas gadījumiem. Starp tiem ir dekrēts par Ernesto Kofinjo (1899-1991), Gvatemalieša, piecu bērnu tēva un pediatra varonīgajiem tikumiem, kura profesiju viņš īstenoja, īpaši kalpojot trūcīgo ģimeņu bērniem. Dažus gadus viņš vadīja Gvatemalas Caritas. Opus Dei viņš pievienojās 1956. gadā.
Kad viņš uzzināja par Svētā Krēsla paziņojumu, Opus Dei prelāts monsinjors Fernando Okarizs sacīja: "Pateiksimies mūsu Kungam un Dievmātei par šo priecīgo vēsti un būsim pateicīgi arī Svētajam Tēvam par to, ka viņš vēlējās pieņemt šo lēmumu. Ernesto atsaucās Dieva žēlastībai un savam aicinājumam, dzīvojot saskaņā ar kristīgajiem tikumiem savā ģimenē, savā ārsta profesijā un dāsni kalpojot tiem, kam tas visvairāk nepieciešams: slimajiem, nabadzīgajiem, bāreņiem. Kopā ar sievu Klemenciju viņš pārvērta savu māju - svētītu ar pieciem bērniem - par gaišu un dzīvespriecīgu mājokli, kas bija piemērs visiem, kuri viņu pazina."
Kādā intervijā lietas postulators tēvs Santjago Kallejo (Santiago Callejo) izceļ daktera Kofinjo dāsno dzīvi: "Ernesto prata būt mīlošs vīrs un uzticīgs tēvs. Viņa mērķis bija būt labam ārstam, lieliskam profesionālim, zinot, ka darbs ir viņa veids, kā kalpot citiem un mainīt Dieva viņam uzticēto pasaules gabaliņu. Šajā ziņā viņš ir līdzīgs lielākajai daļai no mums: darbs un ģimene ir tās jomas, kurās mums jārīkojas tā, kā to darītu Jēzus. Ernesto veltīja sevi kalpošanai citiem no visas sirds. Viņš rūpējās arī par savas kristīgās dzīves izkopšanu, kā arī iedrošināja apkārtējos augt savā garīgajā dzīvē."
Pēc postulatora domām, Dr. Kofinjo "būs pazīstams iedvesmas avots Baznīcai Gvatemalā". Viņš piebilst, ka viņa svētuma reputācija pēdējos gados ir plaši izplatījusies: "Katru dienu mēs saņemam stāstus no dažādām vietām, lai gan dominē cilvēki no viņa dzimtās zemes un - tā kā viņš bija ārsts - cilvēki, kas meklē viņa aizbildniecību, lai atgūtu veselību." Kallejo aicina ikvienu "izmantot šo jauno soli ceļā uz viņa beatifikāciju, lūdzot Dievam žēlastības caur jauno godināmo".
Biogrāfisks pārskats
Ernesto Kofinjo dzimis 1899. gada 5. jūnijā Gvatemalā. 1919. gadā viņš sāka studēt medicīnu Sorbonnā (Francija). Dr. Roberts Debrē, kuru uzskata par vienu no modernās pediatrijas pamatlicējiem, vadīja viņa diplomdarbu. 1933. gadā viņš apprecējās ar Klemensiju Samajoa, un viņiem bija pieci bērni: Ernesto, Klotilda Klemensija, Sofija, Roberto un Hosē Luiss.
Pediatrijā viņš strādāja ar dziļu izpratni par cilvēku, tāpēc viņš ne tikai rūpējās par savu pacientu fizisko veselību, bet arī pievērsās viņu problēmām. Būdams pionieris pediatrijas pētniecībā Gvatemalā, viņš cīnījās pret nepietiekamu uzturu un bērnu slimībām un vadīja pediatrijas katedru San Karlosa universitātes Medicīnas fakultātē (USAC).
Motivēts ticības un vēlmes pēc solidaritātes, viņš rosināja un atbalstīja iniciatīvas dzīvības aizsardzībai; viņš personīgi iesaistījās daudzās no tām, sniedzot labumu topošajām māmiņām, bāreņiem un ielas bērniem. Turklāt viņš piedāvāja konkrētus risinājumus dažādām sociālajām problēmām, sadarbojoties patversmju un aprūpes centru dibināšanā. No 1951. līdz 1955. gadam viņš bija Izglītības palīdzības centra (Centro Educativo Asistencial, agrāk Hospicio Nacional) direktors; viņš vadīja arī Bērnu aizsardzības biedrību (1940-1946) un Valsts cīņu pret tuberkulozi (1945-1946). Vadot Caritas Gvatemalā, viņš organizēja pārtikas izdalīšanu ekonomiski nelabvēlīgos rajonos.
1956. gadā viņš atklāja savu aicinājumu uz Opus Dei - Katoļu Baznīcas institūciju, ko 1928. gada 2. oktobrī dibināja svētais Hosemarija Eskrīva un kuras mērķis ir mudināt cilvēkus visās sabiedrības jomās meklēt svētumu pasaules vidū, veicot parastu darbu. Praktizējot ārsta profesiju un piedaloties daudzās sociālajās iniciatīvās, viņš pastiprināja savas attiecības ar Dievu caur ikdienas Misi un Komūniju, biežu grēksūdzi, lūgšanu, upurēšanos ikdienā un citām kristīgām praksēm. Viņš bija ļoti dievbijīgs Dieva Mātei un katru dienu lūdza Rožukroni. Viņš veltīja laiku studijām un savas reliģiskās formācijas pilnveidošanai. Viņš pastiprināja savu personīgo uzticību saviem draugiem un paziņām, daloties savā priekā un ticībā ar daudziem cilvēkiem. Viņu piesaistīja doma īstenot praksē Baznīcas sociālo mācību.
Viņš aktīvi sadarbojās ar organizācijām, kas nodarbojās ar lauksaimnieku, sieviešu, strādnieku, cilvēku ar ļoti ierobežotiem resursiem izglītību, profesionālo apmācību un personīgo izaugsmi, kā arī ar augstskolu studentu formāciju. Šo kalpošanu citiem viņš turpināja līdz pat 92 gadu vecumam.
Gadu gaitā viņš centās harmoniski sabalansēt ģimenes dzīvi un profesionālo darbu.
Kā viņš reiz teica: "Profesija un dzīve ir neatdalāmas: līdzās medicīniski profesionālajām un sabiedriskajām aktivitātēm ir arī mana mājas dzīve."Viņa sieva Klemencija bija skolotāja. Dr. Kofinjo viņu raksturoja šādi: "Viņa bija atvieglojums un atbalsts grūtībās, iedrošinājums neveiksmju brīžos un prieks mājās, ko piepildīja pieci bērni."Klemencija nomira 1963. gadā.Kopš tā brīža Ernesto vēl intensīvāk veltīja sevi bērniem, neatstājot novārtā savu profesiju un rūpes par slimajiem un trūcīgajiem.
Ernesto nomira 1991. gada 17. oktobrī Gvatemalā.Viņš meklēja Dieva kompāniju un mierinājumu visas slimības laikā (1981. gadā atklāts vēzis, kas 1991. gadā atjaunojās).
Kanonizācijas lietas laika grafiks
2000. gada 31. jūlijā Gvatemalas Arhibīskapa klātbūtnē tika atklāts diecēzes informatīvais process par Dieva kalpa dzīvi, tikumiem un svētuma reputāciju.58 sesijās tika apjautāti 45 liecinieki. Noslēdzošā sesija notika 2001. gada 5. aprīlī Arhibīskapa klātbūtnē.2002. gada 15. martā Svēto lietu kongregācija Romā piešķīra dekrētu par diecēzes procesa juridisko spēkā esamību, un tika iecelts relators.Tikmēr sākās Dieva kalpa Positio super Vita, Virtutibus et Fama Sanctitatis sagatavošana.Šī dokumenta apjoms ir 771 lappuse, un 2021. gada februārī tas tika iesniegts Svēto lietu kongregācijai.
2022. gada 15. novembrī Ticības veicinātāja vadībā Svēto lietu dikastērijas teoloģisko konsultantu komisija sniedza pozitīvu atbildi uz jautājumu par Dieva kalpa varonīgo tikumu īstenošanu. Gadu vēlāk kārtējā kardinālu un bīskapu sesija izteicās par labu Ernesto Kofinjo varonīgajiem tikumiem.Visbeidzot, šodien pāvests Francisks pilnvaroja Svēto lietu dikastēriju izsludināt dekrētu par Dieva kalpa Ernesto Kofinjo varonīgajiem tikumiem.