Mani dārgie bērni!
Lai Jēzus pasargā manas meitas un manus dēlus!
Ir pagājuši jau trīs mēneši, kopš, lai sagatavotos nākamajam Jubilejas gadam, Pāvests aicināja mūs “no jauna atklāt lūgšanas lielo vērtību un absolūto nepieciešamību mūsu personīgajā dzīvē, Baznīcas dzīvē un pasaulē” (Kunga eņģeļa lūgšana, 2024. gada 21. janvāris).
Tā ir jauna atklāsme, ko ar Dieva žēlastību mēs varam piedzīvot katru dienu dažādos veidos. Dažkārt mēs no jauna atklāsim Kunga skatienu, un tas mūs vedīs uz klusu kontemplāciju, kas nāk no mīlestības. Citreiz lūgšana vairāk izpaudīsies personīgās pūlēs un cīņā pret visu, kas varētu novērst mūsu uzmanību no Kunga. Bieži vien dialogs ar Dievu izpaudīsies balss lūgšanās, ko mēs iemācījāmies bērnībā un kas mūsos veicinās pastāvīgu pielūgsmes un lūgšanas attieksmi.
Jebkurā gadījumā visi šie lūgšanas veidi izrietēs no viena un tā pašā gara, kā norādīja svētais Hosemarija: “Nebaidoties kļūdīties es uzdrošinos apgalvot, ka ir bezgalīgi daudz veidu kā lūgties. Mana vēlēšanās ir – kaut mēs visi iepazītu patiesu Dieva bērnu lūgšanu” (Dieva draugi, Nr. 243). Apziņa, ka esam Dieva bērni, palīdzēs mums vienmēr lūgties ar mazu bērnu paļāvību un vienkāršību.
Es vēlētos īpaši uzsvērt vienu lūgšanas veidu - aizlūgšanu. Ir daudz lietu, par kurām ir jāaizlūdz, kā es jums atkārtoju pēdējos mēnešos: par mieru pasaulē, par Baznīcu, par Opus Dei. Tas ir noslēpums, kāpēc Dievs rēķinās ar to, ka mēs Viņu lūdzam par dažādām lietām. Tas noteikti nav tāpēc, ka Viņam tas būtu vajadzīgs, bet drīzāk tāpēc, ka mums pašiem jau pats fakts, ka mēs lūdzamies, ir ieguvums; jo tādējādi mēs atzīstam, ka paši to nespējam panākt, un gatavojamies pieņemt Dieva žēlastību. Šajā ziņā es vēlreiz lūdzu jūs turpināt lūgties par darbu pie statūtu pielāgošanas. Kā es bieži saku, viss izdosies labi, jo “omnia in bonum” – viss nāk par labu, bet, ja mēs vairāk lūgsimies, viss izdosies vēl labāk.
Ar manu vissirsnīgāko svētību,
Jūsu Tēvs
Romā, 2024. gada 20. aprīlī