Mīļie, lai Jēzus sargā manas meitas un dēlus!
Nākamajā dienā pēc 24. decembra visai Baznīcai sāksies Jubilejas gads. Tieši Ziemassvētku dienas mums stāsta par galveno vēstījumu, ko Pāvests ir norādījis Jubilejas gadam - cerību.
Cilvēka acīs šī nakts Betlēmē varēja radīt iemeslu izmisumam. Jēzus piedzima vientulības, nabadzības un aukstuma ieskauts; bez pagodinājumiem un ērtībām: sagaidīts tikai ar Marijas un Jāzepa mīlestības pilnu gādību un dažu ganu sveicienu. Tomēr Dievs vēlējās šādā veidā ienākt cilvēces vēsturē. Un tieši šajā trauslumā slēpjas cerību pilnas nākotnes apsolījums. Jēzus piedzimšana pārvērš tumsu gaismā, piedāvā mums sadraudzību un mierinājumu, parāda mums, kur slēpjas patiesā bagātība.
Pāvests mums atgādina, ka kristīgā dzīve ir ceļš, kurā “nepieciešami spēcīgi brīži, kas baro un stiprina cerību, neaizstājams pavadonis, kas ļauj saskatīt mērķi - tikšanos ar Kungu Jēzu” (Spes non confundit (Cerība nepieviļ), nr. 5). Jubileja var būt viens no šiem spēcīgajiem mirkļiem, kurā mēs varam skaidrāk izjust drošu cerību uz Dieva žēlsirdību.
Dažreiz dzīvē ir grūti brīži. Taču mēs vienmēr varam vērst savu skatienu uz Bērnu Jēzu, lai uzticētu Viņam savas rūpes un vēlmes. Mēs nevienu brīdi neesam vieni, jo Kristus vēlas dalīties ar mums savā mierā; mierā, kas, tāpat kā Betlēmē, ne vienmēr nozīmē problēmu neesamību, bet gan pārliecību par ticību Dieva mīlestībai pret katru no mums. Tas ir mūsu cerības pamats.
Apziņa, ka Dievam kā nevienam citam ir svarīgi, lai mēs būtu laimīgi - gan šeit uz zemes, gan mūžībā -, var palīdzēt mums saprast dzīves neveiksmes. “Omnia in bonum”, “viss ir uz labu”, mēdza atkārtot svētais Hosemarija. Noslēpumainā kārtā viss var veicināt mūsu un citu cilvēku labumu, jo Dieva mīlestība ir stiprāka par ļaunumu. Mēs nevaram pilnībā novērst grūtības, bet ir iespējams tām iziet cauri kopā ar Jēzu, daloties tajās ar Viņu. “Cilvēku dziedina nevis izvairīšanās no ciešanām un bēgšana no sāpēm, bet gan spēja pieņemt bēdas, nobriest tajās un rast tajās jēgu caur vienotību ar Kristu, kurš cieta ar bezgalīgu mīlestību” (Benedikts XVI, Spe Salvi (Pestīti cerības dēļ), Nr. 37). Centīsimies pēc iespējas vairāk palīdzēt un galvenokārt ar lūgšanu pavadīt daudzos cilvēkus, kuri pašlaik cieš no karu un dabas katastrofu sekām.
Varam domāt, ka Ziemassvētku nakts Jaunavai Marijai un Svētajam Jāzepam bija jauktu emociju laiks: sāpes par to, ka viņi nespēja piedāvāt Jēzum cienīgāku vietu, un vienlaikus milzīgs prieks, turot Viņu savās rokās. Mēs varam lūgt viņiem, lai Kunga piedzimšana vienmēr uztur mūsu cerību.
Ar sveicieniem Kristus Dzimšanas svētkos un ar manu svētību no visas sirds
jūsu Tēvs
Romā, 2024. gada 16. decembrī