Mani dārgie bērni!
Lai Jēzus pasargā manas meitas un manus dēlus!
14. septembrī mēs svinēsim Svētā Krusta Pagodināšanas svētkus. Starp mācībām, kurās mēs vienmēr varam iedziļināties, kontemplējot Jēzu Golgātā, es ierosinu pievērsties vienam no septiņiem vārdiem, ko mūsu Kungs pateica uz Krusta: “Slāpstu!” (Jņ 19, 28).
Kristus slāpst pēc dvēseļu atpestīšanas, pēc pasaules izpirkšanas, pēc Sava Vārda un Savas mīlestības ienešanas visās sirdīs. Tam vajadzētu dziļi uzrunāt katru no mums personīgi: vai man ir tādas pašas slāpes? Vai es dalos tajā ugunī, kas deg Viņa Sirdī? Vai dedzība par dvēseļu pestīšanu mudina mani rīkoties, lai kur es atrastos? Vai es bezbailīgi cenšos iededzināt Dieva mīlestības uguni cilvēkos, kurus satieku, - ar savu lūgšanu, upuriem un patiesu sadraudzību? Kopā ar svēto Hosemariju mēs varam atcerēties, ka mūsu misija ir nest visām dvēselēm - pasaules vidū - mūsu Kunga uguni, ko mēs nesam savās sirdīs: “Lai tava dzīve nav neauglīga! Esi noderīgs! Atstāj aiz sevis pēdas! Izstaro gaismu, ko radījusi tava ticība un mīlestība! Ar savu apustulisko dzīvi nolīdzini pēdas, kuras atstājuši neķītrie ienaida sējēji. Un visur uz zemes liec uzliesmot Kristus gaismai, kuru tu nes savā sirdī.” (Ceļš, nr. 1)
Izstarot gaismu, izlīdzināt, likt liesmot. Darbības vārdi, kas kļūs par pieaugošu realitāti mūsu dzīvē tādā mērā, kādā mēs apceram Jēzus ievainoto Sirdi un ar Svētā Gara spēku mūs aizdedzina šī pati uguns. Esmu jums citkārt atgādinājis, ka mēs neveicam apustulisku darbu, mēs esam apustuļi; mēs, kristieši, esam Kristus, kas garām iet pa zemes ceļiem. Un, neraugoties uz mūsu personīgo mazumu, mēs vēlamies to darīt ar Dieva žēlastību, apgaismojot prātus ar skaidru Baznīcas mācību, nolīdzinot grēka netīrību ar saviem gandarīšanas darbiem, ar mīlestību liekot uzliesmot sirdīm.
Svētais Krusts uzrunā mūs visus. Nebaidīsimies mīlēt, dāvāt savu dzīvi pārpilnībā, pat ja šķiet, ka mēs paši to zaudējam, jo tā nav. Nebaidīsimies ar savu dzīvi parādīt Kristu, pēc kura slāpst tik daudzas dvēseles, bieži vien pašas to neapzinoties. “Mūsu dzīvei ir jābūt ar Jēzus dzīvi vienotai. Nomirt caur mortifikāciju un gandarīšanu, lai Kristus mūsos dzīvotu caur Mīlestību. Un sekot Viņa pēdās ar dedzīgu vēlēšanos kļūt par līdzpestītājiem visu cilvēku dvēselēm.” (Krustaceļš, 14. apstāšanās)
Vēlmē ienest Jēzu visur, jūs, slimie cilvēki, esat īpaši efektīvs atbalsts: vienoti ar Kristus Krustu kopā ar Mariju, kā mēs to kontemplēsim 15. datumā, ar savām ciešanām jūs uzturat pasauli un esat evaņģelizācijas auglīguma avots.
Lūgsim Kungu par mums visiem, kas esam Opus Dei un Baznīcā, lai ciešanu pieredze mūsos aizvien vairāk iedegtu ticības gaismu, cerības drošību un mīlestības uguni, un līdz ar to arī prieku. Jā, arī prieku Krustā: Krustā gaisma, Krustā atpūta, Krustā prieks! Lux in Cruce, requies in Cruce, gaudium in Cruce!
Kā jau esmu jums paziņojis, tuvākajās dienās notiks jauna ekspertu sanāksme, kurā tiks izskatīti iespējamie Opus Dei statūtu grozījumi. Turpināsim pavadīt šo darbu ar savām lūgšanām.
Ar manu vissirsnīgāko svētību,
Jūsu Tēvs
Romā, 2024. gada 11. septembrī