Mani dārgie bērni!

Lai Jēzus pasargā manas meitas un manus dēlus!

Tikko ir beidzies ārkārtas Vispārējais kongress, un es vēlos uzrakstīt šīs rindas, lai vēlreiz pateiktos jums par jūsu lūgšanām. Šajās dienās mēs īpašā veidā lūdzām Svētā Gara palīdzību. Mēs vēlreiz esam pārliecinājušies par filiācijas un brālības saitēm, kas mūs vieno, kā arī par mūsu mīlestību pret Baznīcu un Pāvestu. Vienlaikus bija viegli pateikties Dievam par tik daudzajām evaņģelizācijas iniciatīvām un kalpošanu daudzām dvēselēm visā pasaulē, ar kurām iepazināmies savās ģimenes tikšanās reizēs. Tā kā Romā bija sapulcējušies cilvēki no tik daudzām valstīm, bija arī dabiski paturēt prātā visu Opus Dei, visus kooperatorus un draugus, lūgties vienam par otru un īpaši par tiem, kas dzīvo kara plosītās valstīs vai tajās, kurās valda dažādas nabadzības un trūkuma formas.

Pēdējās dienās jūsu māsas un brāļi, kuri piedalījās kongresā, ir padziļināti strādājuši pie priekšlikumiem, kas saņemti no visiem reģioniem, un šobrīd veidojas priekšlikumi statūtu grozījumiem, kas atbilst Pāvesta izteiktajam lūgumam motu proprio Ad charisma tuendum un kas tuvākajos mēnešos tiks iesniegti Svētajam Krēslam.

Kā jau es jums teicu iepriekšējā vēstījumā, priekšlikumi, kas neattiecās uz to, ko tagad lūdz Svētais Krēsls, tiks izskatīti turpmākajās Darba nedēļās un saistībā ar gatavošanos nākamajam kārtējam Vispārējam kongresam, kas notiks 2025. gadā. Tāpat es jums arī teicu, ka atšķirībā no citiem kongresiem, kuros tiek noteiktas dažas apustuliskās prioritātes, šajā gadījumā vienīgais kongresa mērķis bija sagatavot iepriekš minētos priekšlikumus. Šī iemesla dēļ galīgais iznākums būs zināms tikai pēc tam, kad tos izskatīs Svētais Krēsls, kuram pieder pēdējais vārds.

Šajās dienās savos darbos mēs vadījāmies pēc diviem pamatkritērijiem: uzticība harismai, ko svētais Hosemarija saņēma 1928. gada 2. oktobrī, un sirsnīga turēšanās pie Pāvesta izteiktās gribas. Saskaņā ar Pāvesta lūgumu, izteiktu viņa motu proprio, mēs esam centušies skaidrāk izteikt Darba harismātisko dimensiju (sal. Ad charisma tuendum n. 4), kas tiek izdzīvota un īstenota vienotībā ar vietējām baznīcām un bīskapiem, kuri tās vada. Opus Dei prelatūra ir ģimene, kas ir tēvišķības, filiācijas un brālības saišu auglis.

Šajās kongresa dienās valdīja mierpilna un laba humora gaisotne, un tās raksturoja ikviena aktīva līdzdalība. Ikviens varēja brīvi izteikties gan darba grupās, gan plenārsēdēs. Vēlos arī uzsvērt, ka, pētot saņemtos priekšlikumus, bija vērojama liela vienprātība starp daudziem cilvēkiem ar atšķirīgu izglītību un kultūru no visdažādākajām valstīm. Tā bija nepārprotama vienotības izpausme ap "Svētā Gara dāvanu, ko saņēma svētais Hosemarija" (Ad charisma tuendum, preambula).

Ar manu vissirsnīgāko svētību Lieldienu priekā,

Jūsu Tēvs

Fernando

Romā, 2023. gada 17. aprīlī