Mani dārgie bērni!
Lai Jēzus pasargā manas meitas un manus dēlus!
Katru gadu Darbā 14. februāris ir diena, kurā mēs, kā ierasts, pieminot 1930. un 1943. gada dibināšanas datumus, nostiprinām mūsu pateicību Kungam. Šogad mēs to svinam īpaši svinīgi, jo ir pagājuši 90 gadi, kopš svētais Hosemarija redzēja, ka Dievs aicināja arī sievietes piedalīties misijā, kas sākās 1928. gada 2. oktobrī.
Sieviešu svētums lielā mērā nosaka apkārtējo cilvēku svētumu. Tā vienmēr uzskatīja svētais Hosemarija ar stingru pārliecību, ka “sieviete ir aicināta ienest ģimenē, pilsoniskajā sabiedrībā un Baznīcā tās īpašības, kas viņai pašai piemīt un ko tikai viņa var nodot tālāk” ( Sarunas, nr. 87).
Ja ielūkosimies Evaņģēlijā, mēs atcerēsimies, ka Jēzus Kristus ir dzimis “no sievietes” (Gal 4, 4); tā pati sieviete Svētā Jaunava Marija ar savu dedzīgo vēlmi kalpot citiem steidzināja sava Dēla publisko atklāšanos (sal. Jņ 2, 4-5); pamestības brīžos “Jeruzalemes meitas” (Lk 23, 28) izspiedās cauri ļaužu pūlim, lai pavadītu Jēzu; sievietes atradās Krusta pakājē, kad tika īstenots mūsu izpirkšanas Upuris (sal. Jņ 19, 25); un kāda sieviete bija pirmā Kunga Augšāmcelšanās lieciniece (sal. Jņ 20, 16), tās Labās Vēsts, kas vēlāk tika sludināta visām tautām.
Apcerot Dieva brīnumus, tostarp manu meitu misiju Darbā, man lielu prieku sagādā doma par to, kādā veidā tie tiek īstenoti un izpildīti caur tik daudziem sieviešu svētuma augļiem, ko dod viņu kalpošana citu cilvēku labā.
Tādēļ īpaši šajā dienā aicinu jūs apcerēt svētā Hosemarijas vārdus: “ Ut in gratiarum semper actione maneamus ”, dzīvosim nepārtrauktā pateicībā mūsu Dievam. Pateicībā, kas ir ticības, cerības un mīlestības akts”(1973. gada 28. marta Vēstules 20. pants).
Lai mūsos ir pateicības pilna ticība, kas pateicas par personīgā kristīgā aicinājuma un mūsu Kunga uzticētās apustuliskās misijas dievišķumu, īpaši domājot par kristīgā darba paplašināšanu un intensitāti, ko veic Opus Dei sievietes, kuras uzrunā mūsu laika cilvēkus ar visu savu garīgo un cilvēcisko bagātību. Cerības pilna pateicība, jo par spīti grūtībām mēs varam raudzīties nākotnē ar mieru un optimismu, ņemot vērā, ka mēs vienmēr varam rēķināties ar Dieva mīlestību pret katru no mums, neskatoties uz mūsu ierobežojumiem un kļūdām. Visbeidzot, pateicības pilna mīlestība , jo šajos deviņdesmit apustuliskā darba gados mēs esam pieredzējuši Kunga žēlsirdību, ko Viņš mums ir dāvājis.
Es arī iesaku jums laikā ap 14. februāri ar kādu personisku uzmanības apliecinājumu, piemēram, svētceļojumu, izteikt jūsu pateicību Kungam, vēršoties pie Viņa caur Jaunavas Marijas mātišķo starpniecību.
Ar manu vissirsnīgāko svētību
Jūsu Tēvs
Romā, 2020. gada 5. februārī