Mani dārgie bērni!

Lai Jēzus pasargā manas meitas un manus dēlus!

Tuvojas 26. jūnijs, kad mēs svinēsim svētā Hosemarijas svētkus. Ar šo īso vēstījumu ierosinu jums pārdomāt dažus viņa vārdus no 1954. gada 31. maija vēstules: “Cilvēciskā ziņā es vēlos jums atstāt mantojumā brīvības mīlestību un labu humora izjūtu”.

Mīlestībai pret savu un citu brīvību ir daudz aspektu un izpausmju, par kurām mēs tik bieži esam domājuši un, galvenais, kuras mēģinām īstenot dzīvē. 2018. gada 9. janvārī es jums uzrakstīju garu vēstuli par šo tēmu. Šoreiz es vēlētos pakavēties pie mantojuma otrās daļas, uz kuru atsaucas mūsu Tēvs - labas humora izjūtas. Tas ir dvēseles stāvoklis (būt labā omā), ko parasti saprot kā noskaņojumu pamanīt un parādīt citiem dažādu situāciju jautros aspektus.

Protams, ir apstākļi, kas nemaz nav jautri. Tomēr arī tad var saglabāties dziļākā laba humora sakne, kas nepaliek virspusē: prieks, kas rodas galvenokārt no ticības bezgalīgajai mīlestībai, ko Dievs izjūt pret katru no mums. Šim priekam ir cieša saistība ar pazemīgu sevis aizmiršanu, lai domātu par citiem un uzlūkotu savu dzīvi kā izdevība kalpot citiem. Tādēļ, kā skaidro svētais Hosemarija: “Nekad mēs neiegūsim īsti labu garastāvokli, ja patiešām neatdarināsim Jēzu, ja nebūsim pazemīgi kā Viņš.” (Kad garām iet Kristus, nr. 18)

Noslēgumā es vēlētos lūgt jūsu lūgšanas par diviem nodomiem: gaidāmo ekspertu sanāksmi par Statūtiem, kas notiks šī mēneša beigās, un par ceļojuma, kas tuvākajos mēnešos mani aizvedīs uz dažām Eiropas un Amerikas valstīm, garīgajiem augļiem.

Ar manu vissirsnīgāko svētību,

Jūsu Tēvs

Romā, 2024. gada 17. jūnijā