Mani dārgie bērni!

Lai Jēzus pasargā manas meitas un manus dēlus!

Šajā īsajā vēstulē es vēlētos jūs informēt par kādu projektu, lai ar jūsu lūgšanām jūs varētu tiešā veidā sekmēt tā īstenošanu.

Ievērojot pēdējā Vispārējā kongresa ieteikumus, pēdējos mēnešos tika apspriesta Prelatūras reģionu situācija, lai izstrādātu projektu, kura mērķis ir uzlabot Prelatūras apustuliskā darba veikšanu un koordinēšanu (sk. 2017. gada 14. februāra Pastorālas vēstules 13. un 15. pantu).

Pateicoties Dievam un svētā Hosemarijas un viņa pirmo divu pēcteču mudinājumiem, Opus Dei stabili strādā sešdesmit astoņās valstīs. Tādēļ mēs esam ļoti pateicīgi Dievam, kurš nemitīgi mūs pavada un svētī. Mēs arī pateicamies mūsu Kungam par paveikto darbu šajos pēdējos četros gados.

Tajā pašā laikā mēs apzināmies izaicinājumus, ko mūsdienu sabiedrība izraisa kristīgajai dzīvei un kristietības izplatīšanai. Mums visiem ir sava pieredze par situācijām, kas dažviet vairāk vai mazāk apgrūtina evaņģelizācijas darbu. Lai gan labais, kas tik daudzviet tiek darīts, ir bagātīgs, mēs vēlētos, lai mūsu Kungs varētu rēķināties ar vairāk cilvēku palīdzību, kas līdzdarbotos Evaņģēlija prieka izplatīšanā līdz pasaules vistālākajiem nostūriem. Ne atšķirība starp mūsu personiskajiem ierobežojumiem un mūsu aicinājuma un apustuliskās misijas skaistumu, ne ārējās grūtības nav pamats cerības un prieka mazināšanai, kalpojot Dievam, Baznīcai un pasaulei.

No otras puses, ļoti pozitīva mūsdienu iezīme ir komunikācijas un pārvietošanās vieglums starp pilsētām un valstīm, kas padara iespējamu organizatorisko un vadības struktūru skaita samazināšanu. Protams, šī samazināšana ir jāveic, nemainot šo struktūru būtību, jo “nav mūsu rokās pamest, sakropļot vai mainīt kaut ko, kas saistīts ar Darba garīgumu un organizāciju” (1934. gada 19. marta Instrukcijas 20. pants).

Struktūru skaita samazināšana, ko Centrālā padome un Vispārējā padome apsprieda, padarīs apustulisko darbu raitāku un sekmēs tā efektivitātes paaugstināšanu. Tā arī dos iespēju rūpīgāk pievērsties cilvēku individuālajām vajadzībām, kā arī labāk atbalstīt gan katra cilvēka apustulisko darbu profesionālajā, ģimenes un sociālajā vidē, gan kristīgi izglītojošās aktivitātes, kas tiek organizētas un veicinātas Prelatūras centros.

Tam būs nepieciešama daļēja teritoriālā reorganizācija. Piemēram, ja tagad ir divas reģionālās padomes (sievietēm) un divas reģionālās komisijas (vīriešiem), kas vada apustulisko darbu divās konkrētās valstīs, tad tiks pētīts, vai ar mūsu pašreizējiem līdzekļiem un ņemot vērā pēdējos gados gūto pieredzi, efektīvāk abas teritorijas nevarētu vadīt viena reģionālā padome un viena reģionālā komisija, vienlaikus saglabājot visas esošās apustuliskās iniciatīvas. Tā tas notika tad, kad tika apvienotas Horvātija un Slovēnija. Turpinot šīs reorganizācijas procesu, protams, tiks ņemts vērā attiecīgo reģionālo padomju un reģionālo komisiju viedoklis, un reorganizācija tiks īstenota pakāpeniski.

Es paļaujos uz jūsu lūgšanām un jūsu katra personīgo apņemšanos un iniciatīvu, lai iedzīvinātu mūsu Tēva (svētā Hosemarijas) vēsti mūsdienās. Mēs uzticam šo projektu Svētās Marijas mātišķajai aizbildniecībai un šogad to jo īpaši uzticam arī Svētajam Jāzepam.

Ar manu vissirsnīgāko svētību,

Jūsu Tēvs

Romā, 2021. gada 30. janvārī