Mani dārgie bērni!

Lai Jēzus pasargā manas meitas un manus dēlus!

Lai sagatavotos Lielajai nedēļai, mēs esam uzsākuši Gavēņa laiku, kas mums atgādina tās četrdesmit dienas, ko Jēzus pavadīja tuksnesī. Ar savu gavēni un kārdinājumu pieredzi mūsu Kungs mums parāda, ka ar Dievu vien pietiek. Gavēnis, žēlsirdības dāvanas un lūgšana palīdz mums atgriezties pie šīs patiesības.

Gavēņa laikā mēs tiecamies identificēties ar Kristu nabadzības ceļā. “Gavēnis kā sevis aizliegšanas ceļš palīdz tiem, kas to savā sirds vienkāršībā praktizē, no jauna atklāt Dieva dāvanu un atpazīt, ka, radīti pēc Viņa tēla un līdzības, mēs savu piepildījumu rodam Viņā” (Pāvesta Franciska vēstījums 2021. gada Lielajam gavēnim).

Kā mēs zinām, nabadzības tikuma skaistums nav atrodams ar atsacīšanos galvenokārt no radītajiem labumiem, bet gan ar atteikšanos no iekšējās nekārtības, ko cilvēks piedzīvo, kad šie labumi netiek integrēti Dieva redzeslokā. Nabadzības tikums apliecina un atgādina par sākotnējo labumu, kas piemīt radītajām realitātēm un materiālajām lietām, vienlaikus apstiprinot, ka atteikšanās no tām “izpauž to, ka sirds nespēj apmierināties ar radītajām lietām, bet tiecas pēc Radītāja” (Sarunas ar monsinjoru Eskrivu no Balageras, 110. pants).

Šis Gavēnis var būt piemērots laiks, lai atkal ļautos šim izaicinājumam: izmeklēt mūsu sirdis, lai atklātu, kā mūsu rīcībā esošās materiālās lietas palīdz izpildīt misiju, ko Dievs mums ir uzticējis. Un tad jau mēs varēsim bez grūtībām atraisīties no tām, kuras nepalīdz, un ar vieglāku soli iet savu ceļu kā mūsu Kungs, kam nebija “kur nolikt galvu” (Lk 9, 58). Pateicoties nabadzības tikumam, mēs iemācīsimies novērtēt pasaules lietas tādā mērā, ciktāl ieraudzīsim tajās vērtīgu ceļu, lai vienotos ar Viņu un kalpotu citiem, un mācēsim arī atteikties ar prieku no tām, kuras šodien un tagad nav daļa no šī ceļa.

Ar manu vissirsnīgāko svētību,

Jūsu Tēvs

Romā, 2021. gada 20. februārī