Mani dārgie bērni!
Lai Jēzus pasargā manas meitas un manus dēlus!
Turpināsim lūgties par apustulisko impulsu visā pasaulē, tagad īpaši par jauno reģionu, kas ietver Kolumbiju un Ekvadoru. Lūdzu, neaizmirstiet mani pavadīt ar savām lūgšanām arī ceļojumā, ko es pēc dažām dienām uzsākšu uz dažādām valstīm.
Marijas Magdalēnas svētkos, kurus svinēsim 22. augustā, es vēlētos, lai mēs ar jaunu entuziasmu pieņemtu Jēzus aicinājumu atgriezties. Tas ir pastāvīgs uzdevums, jo atgriešanās motivācijai, tās impulsam ir jābūt pastāvīgam: mīlestībai uz Dievu un caur Viņu un Viņā – mīlestībai uz citiem.
Mēs esam pārliecināti – mums visiem vajadzētu būt pārliecinātiem –, ka mums pastāvīgi ir vajadzīga atgriešanās. Tas mūs neapbēdina, jo tas nozīmē atkal doties ceļā uz mūsu Tēva mājām (sal. Lk 15, 11-32). Svētais Hosemarija mums apliecina: “Mūsu dievišķās filiācijas apziņa dod prieku mūsu atgriešanās procesā” (Kad garām iet Kristus, Nr. 64).
Atgriešanās prieks ir mīlestības prieks; mīlestība, kas ir atbilde uz Mīlestību, kura Dievam ir uz mums. Tādēļ mēs lūdzam Kungu par atgriešanos, kas mums vajadzīga: “Atgriez mūs, Kungs, pie Sevis, lai mēs atkal nākam atpakaļ mājās!” (Rdz 5, 21)
Es jūs lūdzu lūgties par upuriem, viņu ģimenēm un visiem, kurus skāruši plūdi Eiropā, īpaši Vācijā, Beļģijā un Nīderlandē. Lūgsim Dievmāti par pazudušo meklēšanu, kas joprojām turpinās.
Ar manu vissirsnīgāko svētību,
Jūsu Tēvs