Mani dārgie bērni!
Lai Jēzus pasargā manas meitas un manus dēlus!
Ir pagājis neilgs laiks kopš izsmeļošās vēstules izdošanas, kura veltīta īpašajām iezīmēm, kas raksturo sevis veltīšanu Darbam (Opus Dei). Es vēlos mudināt Jūs turpināt pārlasīt šo vēstuli un iedziļināties tajā. Es aicinu arī kooperatorus un tos, kas piedalās svētā Rafaela darbā, rūpīgi izlasīt to, jo tas var palīdzēt labāk iepazīt Darbu un to vairāk padarīt par savu.
Turpiniet uzticēt Kungam tos, kuri vakar tika ordinēti par diakoniem šajos īpašajos epidemioloģiskajos apstākļos. Lūgsimies arī par lielajām ciešanām, ko šī pandēmija turpina izraisīt cilvēkiem visā pasaulē.
Šodien, Kristus Karaļa svētkos, mēs atkal varam apcerēt šos svētā Hosemarijas vārdus: “Lai Viņš valdītu manī, man lielā daudzumā ir vajadzīga Viņa žēlastība. Tas ir vienīgais līdzeklis, lai viss – mazākais sirds puksts, mazākā dvesma, niecīgākais skatiens, nesvarīgākais vārds, visvienkāršākā sajūta – tiktu pārveidots par kādu hozanna saucienu manam Kristum – Karalim” (Kad garām iet Kristus, 181).
Apziņa, ka mēs atrodamies tālu no šī ideāla, nav iemesls uzskatīt to par neiespējamu vai nonākt grūtsirdībā. Ja no mūsu puses darīsim visu, ko vien varam, Dieva žēlastība pakāpeniski identificēs mūsu sirdi ar Jēzus Kristus sirdi - iespējams, mums to pat nemanot.
Ar manu vissirsnīgāko svētību,
Jūsu Tēvs
Romā, 2020. gada 22. novembrī