Mani dārgie bērni!

Lai Jēzus pasargā manas meitas un manus dēlus!

Šodien kopā ar visu Baznīcu mēs īpaši kontemplējam Vissvēto Jēzus Sirdi. Šī svētku diena ir iespēja no jauna piedzīvot pārsteidzošo brīnumu, ka Dievs ir vēlējies būt tik tuvu cilvēcei, ka Viņš kļuva par vienu no mums, ar tādu sirdi, kas līdzīga mūsējai tik daudzējādā ziņā. Tas man liek domāt par mūsu Kunga mierinošo aicinājumu: “Mācieties no manis, jo Es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi, un jūs atradīsiet mieru savai dvēselei!” (Mt 11, 29)

Jēzus novēl mums mūsu ikdienas gaitās rast patiesu mieru, nosvērtību un rāmumu. Un Viņš mums rāda ceļu: identificēties arvien vairāk un vairāk ar Viņu, Viņa Sirds pazemību un lēnprātību. Kā svētais Hosemarija rakstīja: “Kungs var mums iečukstēt ausī, un Viņš to arī nemitīgi dara: “ Exemplum dedi vobis – Es jums devu priekšzīmi” (Jņ 13, 15). Es esmu kļuvis kalps, lai arī jūs ar lēnprātīgu un pazemīgu sirdi prastu kalpot visiem cilvēkiem.” ( Dieva draugi , 103)

Lūgsimies, lai mūsu Kungs mums dod tādu sirdi, kāda ir Viņa Sirds. Tas atnesīs “mieru mūsu dvēselei” un arī cilvēkiem, kas ir ap mums. Mēs varam pateikties arī par daudzajiem kalpošanas darbiem, ko esam redzējuši pēdējos mēnešos, bieži vien ļoti tuvu katram no mums.

Šodienas lielajos svētkos mēs varētu vēl biežāk atcerēties šautru lūgšanu, ko svētais Hosemarija bieži atkārtoja: Cor Iesu sacratissimum et misericors, dona nobis pacem – Vissvētā un žēlsirdīgā Jēzus Sirds, dāvā mums mieru! Mēs vēršamies pie Viņa žēlsirdības, lai lūgtos par mieru dvēselēs, Baznīcā un pasaulē. Mēs vēlamies turpināt lūgties par pandēmijas beigām, kas vēl aizvien nes ciešanas tik daudzās pasaules vietās. Un uzticības pilni mēs steidzamies pie Svētās Jaunavas Marijas, Žēlsirdības mātes un Miera karalienes, lūdzot viņas mātišķo aizbildniecību.

Ar manu vissirsnīgāko svētību

Jūsu Tēvs

Romā, 2020. gada 19. jūnijā