Prelāta vēstule (2018. gada 1. oktobris)

Pateicība par 90. Opus Dei jubileju

Pastorālās vēstules
Opus Dei - Prelāta vēstule (2018. gada 1. oktobris)

Mani dārgie bērni!

Lai Jēzus pasargā manas meitas un manus dēlus!

Rīt paiet 90 gadi kopš 1928. gada 2. oktobra: “Tajā dienā mūsu Kungs nodibināja savu Darbu, Viņš radīja Opus Dei” (Personiskās piezīmes, Nr. 306), rakstīja Svētais Hosemarija neilgi pēc tam. Prieks, ar kuru mēs svinam šo jubileju, vienlaikus ir pateicība Dievam, kas pastāvīgi bagātina savu Baznīcu ar dāvanām un harismām: “Pateicieties Kungam, jo Viņš ir labs, jo Viņa žēlsirdība pastāv mūžam!” (Ps 118, 1) Mūsu Tēva priekšā pavērās milzīgs apvārsnis: līdzdarboties, lai visa pasaule samierinātos ar Dievu caur profesionālo darbu un ikdienišķās dzīves apstākļiem.

Apcerēsim Dieva iniciatīvu: Viņš ir Tas, kurš nodibināja savu Darbu, un kurš turpina to īstenot. Un, tāpat kā visā Baznīcā, piepildās Evaņģēlija vārdi: “Ar Dieva valstību ir tāpat, kā cilvēks sēklu iesēj zemē. Vai nu viņš guļ, vai ceļas naktī, vai dienā, sēkla dīgst un aug, tam nezinot. Jo zeme nes augļus: vispirms stiebru, tad vārpu, beigās pilnu vārpu graudiem.” (Mk 4, 26-28) Svētais Hosemarija no savas puses lika lietā, ko varēja: intensīvu lūgšanu, apņēmīgu iekšējo cīņu un neatlaidīgu apustulisko iniciatīvu. Tomēr viņš vienmēr bija pārliecināts, ka viss spēks, kas lika viņam kalpot dvēselēm, nāca no Dieva: “Es pateicos Tev, Kungs, ka Tu esi rūpējies, lai es nepārprotami saprastu, ka viss ir Tavs: ziedi un augļi, koks un lapas, un tas dzidrais ūdens, kas verd mūžīgai dzīvei. Gratias tibi, Deus!” (Dialogā ar Kungu, 308. lpp.). Dieva žēlastības prioritāte tikpat reāla ir katra kristieša dzīvē, katra vīrieša un katras sievietes dzīvē.

Papildus Dieva dāvanas apcerēšanai atjaunosim mūsu pateicību Dievam par to, ka Viņš ir vēlējies paļauties uz mums, lai padarītu mūs par saviem līdzstrādniekiem (sal. 2 Kor 6, 1), neskatoties uz mūsu mazumu. Dažreiz var šķist, ka patiesībā mūsu loma Dieva plānos nav būtiska; taču, Viņš nopietni uztver mūsu brīvību, un patiesi rēķinās ar mums. Padomāsim par to zēnu, kas spēja visu to mazumiņu, kas viņam bija, - piecas maizes un divas zivis - ielikt Jēzus rokās: pateicoties šim dāsnuma žestam, Kristus paēdināja milzum daudz ļaužu (sal. Jņ 6, 1-13). Dievs rēķinās arī ar mūsu atbildi žēlastībai ik dienu, kas sastāv no mazām lietām, kas Viņa žēlastības spēkā kļūst nozīmīgas. Un tādā veidā mēs pieliekam visas iespējamās pūles, lai meklētu Viņu mūsu darbā, lai kalpotu apkārtējiem cilvēkiem, cenšoties skatīties uz viņiem un mīlēt viņus tāpat, kā Viņš to darīja, un lai tūkstoš dažādos veidos gaismu un siltumu, ko Viņš ir ielicis mūsu sirdīs, padarītu klātesošu pasaulē. Tas viss ir mūsu kā Dieva bērnu neliels ieguldījums, ko mūsu Dievs Tēvs izmanto, lai darītu brīnumus cilvēku dvēselēs.

Drīz sāksies Sinode par jauniešiem, ticību un aicinājuma izzināšanu. Turpināsim lūgties, lūgsim gaismu un ierosmi, lai Jēzus vēstījums turpinātu sasniegt daudzus zēnus un meitenes, un lai viņi nolemtu dāsni sekot Viņam pa dažādajiem ceļiem, kas pastāv Baznīcā. Šī ekleziālā notikuma tuvums Opus Dei dibināšanas jubilejai var palīdzēt mums redzēt savu personīgo aicinājumu ar atjaunotu entuziasmu, kas raksturo jaunu un iemīlējušos sirdi. Mūsu Dibinātājs nekad nezaudēja šo dvēseles jaunību. Viņš gāja cauri daudzām nepatikšanām un ciešanām, bet vienmēr uzturēja jaunu savu mīlestību pret mūsu Kungu. Viņš izpauda viņa dzīvotspējas noslēpumu šādiem vārdiem: “Ikreiz, kad pie altāra lūdzu Dievu, kas man piešķir prieka pilnu sajūsmu (sal. Ps 43 (42), 4), es jūtos jauns un zinu, ka, ja vien palikšu uzticīgs savam Dievam, Mīlestība mani nepārtraukti spēcinās un mana jaunība atjaunosies kā ērglim (sal. Ps 103(102), 5).”(Dieva draugi, Nr. 31). Ja mēs paliksim vienoti ar Kungu, mēs vienmēr būsim jauni, un Viņš turpinās darīt savu Darbu, mūžam senu un mūžam jaunu, dažādās vietās, kultūrās un laikos.

Cilvēka dzīves mērogā deviņdesmit gadi ir daudz, bet attiecībā uz Opus Dei tas noteikti ir maz. Mēs joprojām esam tikai sākumā. Šī doma var kalpot mums kā atgādinājums par dāvanu, ko mēs saņēmām, un skaisto misiju, ko Kristus ir atstājis mūsu rokās.

Turpiniet mani pavadīt ar jūsu lūgšanām un, galvenais, pavadīsim Svēto Tēvu šajās dienās, lai mēs visi kopā dotos pie Jēzus caur Mariju.

Ar visu manu mīlestību Jūs svētot,

Jūsu Tēvs

Romā, 2018. gada 1. oktobrī