Mani dārgie bērni!

Lai Jēzus pasargā manas meitas un manus dēlus!

Pēdējo mēnešu laikā, jo īpaši kopš globālās veselības krīzes, mēs reizēm esam dzirdējuši frāzi “viss būs kārtībā”. Bieži vien tas vienkārši ir veids, kā iedrošināt kādu cilvēku grūtību laikā. Bet tas var sasniegt arī dziļāku nozīmi: kā tajos svētā Pāvila vārdos, kurus Svētais Hosemarija saīsināja šautru lūgšanā ‘omnia in bonum’ - “Tiem, kas mīl Dievu, viss nāk par labu” (Rom 8, 28).

To labumu mēs ne vienmēr varam redzēt uzreiz. Dažreiz mēs to pat nesapratīsim. Fakts, ka cenšamies būt tuvu Dievam, neatbrīvo mūs no ierastā noguruma, apjukuma un dzīves ciešanām, bet šī tuvība var likt mums visu piedzīvot citādi. Šajās dienās mēs savās lūgšanās ietveram arī Libānas ciešanas, lūdzoties par bojāgājušajiem, par viņu ģimenēm, par daudziem jo daudziem cietušajiem un par valsts stabilitāti.

Teikt ‘omnia in bonum’ patiesi un īsti - tas ir ticības jautājums un jautājums par mūsu atbildi šai ticībai. Mūsu un citu sāpju priekšā tas prasa sirds atgriešanos, t.i., mīlēt Dievu un citus cilvēkus. Ar šādu ticību mēs varam pat sadarboties, lai īstenotu šo labumu vienā vai otrā veidā.

Šī iemesla dēļ, ja mēs dažkārt ievērojam, ka ticība ir vājinājusies, ar drošu paļāvību lūgsim: Kungs, vairo manu ticību (sal. Lk 17, 5), un reizē ar ticību – mīlestību, un reizē ar mīlestību – cerību un prieku.

Ar manu vissirsnīgāko svētību,

Jūsu Tēvs

Pamplonā, 2020. gada 12. augustā.