Prelāta vēstījums (2019. gada 14. jūnijā)

Monsinjors Okariss mudina mūs dzīvot jūnija mēneša liturģiskos svētkus un svinības ar dziļu prieku un pateicību Dievam par Viņa milzīgo mīlestību.

Mani dārgie bērni!

Lai Jēzus pasargā manas meitas un manus dēlus!

Šajā jūnija mēnesī tiek svinēti vairāki lielie svētki, kas ir būtiski mūsu ticībai, sākot ar Kunga Debeskāpšanas svētkiem, līdz 29. jūnijam, svētā Pētera un svētā Pāvila svētkiem. Katram no tiem ir savas īpatnības un tie visi dod mums iespēju vairot mūsu pateicību Dievam par Viņa milzīgo mīlestību. Tādēļ arī šīs svinības aicina mūs dalīties ar prieku, baudot arī intensīvāku dzīvi ģimenē gan Darba centros, gan supernumerāriju un asociēto mājās.

Lai arī prieks nav jāizpauž vienādā veidā visos laikos un apstākļos, mēs vienmēr varam dzīvot laimīgi, saskaroties gan ar to, kas ir cilvēciski patīkams, gan arī ar ciešanām. Tāpat kā apustuļiem, Jēzus mums novēl, “lai mans prieks paliktu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs” (Jņ 15, 11). Un svētais Pāvils mūs mudina: “Priecājieties vienmēr Kungā; es atkārtoti saku: priecājieties!” (Flp 4, 4).

Šajā kontekstā ne mūsu vājuma pieredzei, ne mūsu grēkiem nevajadzētu likt mums gremdēties skumjās, jo, kā tas notika ar pazudušo dēlu (sal. Lk 15, 22-24), autentiskais prieks nāk no pārliecības par to, ka mūs vienmēr bezgalīgi mīl Dievs, kurš sagatavo mums “lielus svētkus – dziļu grēku nožēlošanas prieku” (Sv.Hosemarija, 1974. gada 14. februāra vēstules 7. pants ).

Tādējādi mēs kopā ar Jēzu vienmēr varēsim būt par miera un prieka sējējiem.

Ar manu vissirsnīgāko svētību,

Jūsu Tēvs

Romā, 2019. gada 14. jūnijā