Mani dārgie bērni!
Lai Jēzus pasargā manas meitas un manus dēlus!
Cik gan reižu mēs esam pārdomājuši, ka “vienmēr vajag Dievu lūgt un nepagurt” (Lk 18, 1)!
Kad apustuļi lūdza Jēzum iemācīt viņiem lūgt, mūsu Kungs atbildēja: “Kad jūs lūdzat Dievu, sakiet: Mūsu Tēvs...” (Lk 11, 2). Jēzus pats sāk Savu lūgšanu, uzrunājot Tēvu: slavēšanā un pateicībā (sal. Mt 11, 25-26; Jņ 11, 41); Pēdējo Vakariņu laikā (sal. Jņ 17, 5); Ģetzemanē (sal. Lk 22, 42); un pie Krusta (sal. Lk 23, 34.46). Svētais Hosemarija novēlēja visiem “patieso Dieva bērnu lūgšanu” ( Dieva draugi , Nr. 243). Vienotībā ar Jēzu Kristu - caur Viņu un Viņā - mēs sasniedzam Dievu Tēvu (sal. Jņ 14, 6) ar vienkāršību, atklātību un uzticēšanos Viņa visvarenajai mīlestībai.
Atsākt lūgšanas dzīvi katru dienu nozīmē ļaut Tam, kas mūs vislabāk saprot un mīl, pavadīt mūs labos un sliktos laikos. Dialogs ar Jēzu Kristu paver jaunas perspektīvas, jaunus, vienmēr cerīgākus veidus, kā skatīties uz lietām. Mūsu Tēvs mums rakstīja: “Jūs ļoti labi saprotat, ka tas ir tas vienīgais līdzeklis, ar kura palīdzību mēs visu darām: lūgšana.” ( Svētā Hosemarijas vēstule, 19.03.1967, Nr. 149)
Es lūdzu Svētajam Garam, lai Viņš pastāvīgi, bet īpaši tagad, atjaunotu mūsu lūgšanas prasmes. Iniciatīva nāk no Viņa: “dzīvais un patiesais Dievs nenogurstoši aicina ikvienu cilvēku uz noslēpumaino sastapšanos lūgšanā.” ( Katoļu Baznīcas Katehisms , Nr. 2567)
Turpiniet, lūdzu, mani pavadīt ceļojumā pa ASV un Kanādu, jo tā garīgā efektivitāte ir atkarīga arī no jūsu katra lūgšanas.
Ar manu vissirsnīgāko svētību,
Jūsu Tēvs
Vankūverā, 2019. gada 10. augustā