Prelāta vēstījums (2019. gada 14. februāris)

Savā vēstījumā Monsinjors Fernando Okariss runā par mīlestības radīto vienību, kas pārtop komūnijā.

Mani dārgie bērni!

Lai Jēzus pasargā manas meitas un manus dēlus!

Manā nesenajā braucienā uz vairākām Centrālamerikas valstīm es atkal piedzīvoju Darba svētīgo vienību. Nepārstāsim būt vienmēr pārsteigti par šo dāvanu, šo žēlastību, ko Dievs mums dod. Mūsu Tēvs, runājot par 1930. gada 14. februāri un 1943. gada 14. februāri, reiz komentēja: “Tā nav nejaušība, ka mūsu Kungs ir vēlējis, lai šīs divas Viņa labestības izpausmes sakrīt vienā un tajā pašā dienā. (...) Lūdziet Kungam, lai Viņš Jums iemāca mīlēt Darba vienību tādu, kādu Viņš to vēlējās jau no pirmā brīža” (14-II-1958).

Mūsu Kungs Pēdējo Vakariņu laikā lūdzās par Viņa topošo mācekļu vienību: “ Ut omnes unum sint ” (Jņ 17, 21); lai mēs visi būtu viens. Te nav runa tikai par cilvēciski labi strukturētas organizācijas vienību, bet arī par Mīlestības radīto vienību: “kā Tu, Tēvs, manī un es Tevī” (turpat). Šajā ziņā pirmie kristieši ir skaidrs paraugs: “Ticīgo pulks bija viena sirds un viena dvēsele” (Apd 4, 32).

Tieši tāpēc, ka tā izriet no mīlestības, šī vienība nav vienveidība, bet komūnija. Runa ir par vienību dažādībā, kas izpaužas priecīgā līdzāspastāvēšanā, neskatoties uz atšķirībām, sevis bagātināšanā, dzīvojot kopā ar citiem, sirsnīgas atmosfēras veicināšanā mūsu apkārtējā vidē. Jēzus norādīja, ka šī vienība ir Evaņģēlija tālāknodošanas efektivitātes nosacījums: “Lai pasaule ticētu” (Jņ 17, 21). Tātad, šī vienība mūs nenošķir kādā grupā, bet atver mūs kā Baznīcas daļu, lai mēs piedāvātu mūsu draudzību visiem cilvēkiem šajā brīnišķīgajā evaņģelizācijas misijā.

Centīsimies ar atjaunotu apņēmību dzīvot vienoti – sākot ar mūsu vistuvākajiem. Un tad, ar Dieva žēlastību, kas ir šīs vienības avots, mēs varēsim pārvarēt šķēršļus, kas parādīsies mūsu ceļā.

Ar manu vissirsnīgāko svētību,

Jūsu Tēvs

Romā, 2019. gada 14. februārī