Vairāk kā gadu notikušas tikšanās ar kustībām un kopienām, lai risinātu jauniešiem aktuālus jautājumus. Kā galvenās problēmas norādīti sarežģījumi attiecībās, novājināta piederības sajūta, seksualitātes atklāšanas izaicinājumi, zināšanu integrēšana ar Baznīcas mācību, materiālā nedrošība, vilšanās Baznīcas dzīvē.

Četras svarīgākās pastorālā darba ievirzes būtu likt jaunietim justies pamanītam, iesaistīt jaunieti kalpošanā ar konkrētiem uzdevumiem, piedāvāt jaunietim personīgu sarunu, skaidrot saprotamā veidā svētā Jāņa Pāvila II „miesas teoloģiju.” Šo virzienu ieviešanai katrā draudzē ar atbilstošu pārraudzību un koordināciju nepieciešams pilna laika darbinieks, kas izzinātu vietējās situācijas, savāktu komandu jauniešu piesaistīšanai un ieinteresēšanai. Jauniešiem regulāri jāsaņem piedāvājumi un atbalsts ar informāciju par aktivitātēm, īpaši šajā Covid-19 laikā, kad daudzi meklē dzīvē būtiskas atbildes un paši netiek galā, jo nav vairs agrākās pašpietiekamības.

No jauniešiem daudz varam gaidīt un tieši jaunībā ir kad mēs pieņemam svarīgākos dzīves lēmumus. Runājot par savu jaunības gadiem Sv. Hosemarija Eskriva teica: “Kad divdesmit sešu gadu vecumā visā pilnībā sapratu, ka man jākalpo mūsu Kungam caur Opus Dei, es no visas sirds lūdzu Dievu dāvāt man astoņdesmit gadus veca vīra briedumu. Ar iesācējam raksturīgo bērnišķīgo naivumu un vienkāršību es lūdzu Dievu dot man nobrieduša vīra saprašanu, lai prastu izmantot man doto laiku un iemācītos kā vislabāk pavadīt ikkatru minūti, kalpojot Viņam. Mūsu Kungs māk dāvāt šādas bagātības. Varbūt pienāks laiks, kad tu un es varēsim teikt: “Es esmu gudrāks nekā vecie, jo es turu Tavas pavēles.” (Ps 119, 100) Jaunība nebūt nenozīmē vieglprātību, gluži tāpat kā sirmi mati vēl neliecina par apdomību un gudrību.” (Dieva Draugi, 54).

Ar vadlīniju tekstu var iepazīties šeit