Mēs esam dziļi aizkustināti un mūsu sirdis ir patiesi saviļņotas, kad uzmanīgi ieklausāmies svētā Pāvila saucienā: „Tāda ir Dieva griba, lai jūs kļūtu svēti.“ (sal. 1 Tes 4, 3-5) Šodien es uzstādu sev šo mērķi atkal no jauna, un atgādinu to arī jums un visiem cilvēkiem — tāda ir Dieva griba — lai mēs būtu svēti.
Lai nestu dvēselēm patiesu mieru, lai pārveidotu pasauli un meklētu Dievu, mūsu Kungu, pasaulē un caur šīs pasaules lietām, personīgais svētums ir absolūti nepieciešams. Tiekoties ar cilvēkiem no daudz dažādām zemēm un visdažādākajiem sabiedrības slāņiem, man bieži tiek vaicāts pēc padoma šai sakarā: „Ko Jūs teiksiet mums, precētiem ļaudīm? Un tiem, kas strādājam lauksaimniecībā? Ko darīt mums — atraitnēm? Ko —jauniešiem?“
Parasti atbildu, ka man zināma tikai „viena recepte“. Un mēdzu arī piebilst, ka mūsu Kungs Jēzus Kristus pasludināja labo vēsti visiem cilvēkiem bez izņēmuma. Viena recepte, viens ēdiens un tikai viena barība: „Mana barība ir izpildīt Tā gribu, kas mani sūtījis, lai es pabeigtu Viņa darbu.“ (Jņ 4, 34) Viņš aicina uz svētumu ikvienu; no ikviena Viņš prasa mīlestību — no jauna un veca, no tā, kas neprecējies un tā, kas precējies, no vesela un slima, izglītota un neskolota, neatkarīgi no darba, ko darām un vietas, kurā dzīvojam. Ir tikai viens veids, kā veidot tuvas attiecības ar Dievu un augt paļāvībā uz Viņu — iepazīt Viņu lūgšanā, sarunāties ar Viņu un parādīt Viņam mūsu sirds mīlestību.
--------------------------
Runāt ar Dievu
„Kad jūs Mani tad piesauksit, Es jums atbildēšu.“ (Jer 29, 12) Lai Viņu piesauktu, mums ar Viņu ir jārunā, pie Viņa jāvēršas — savā dzīvē mums jāīsteno apustuļa pamudinājums: sine intermissione orate (1 Tes 5, 17) — „Lūdziet Dievu bez mitēšanās“; lai notiek, kas notikdams. „Lūdzieties ne tikai ar sirdi, bet gan ar visu savu sirdi.“(Sv. Ambrozijs, Expositio in Psalmum CXVIII, 19, 12 (PL 15, 1471))
Iespējams, jūs domājat, ka dzīve ne vienmēr ir viegla, ka tajā netrūkst sarūgtinājumu, skumju un bēdu. Uz to es jums atkal atbildēšu ar svētā Pāvila vārdiem:„ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne valdības, ne varas, ne tagadējais, ne nākamais, ne spēki, ne augstums, ne dziļums un neviena cita radība nespēs mūs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir mūsu Kungā Jēzū Kristū!“ (Rom 8, 38-39) Nekas nevar mūs attālināt no Dieva labvēlības un Mīlestības, un nekas nevar mums liegt uzturēt pastāvīgas attiecības ar mūsu Tēvu.
--------------------------------------
Kristus Vissvētākais cilvēciskums
Kā lai mēs pārvaram šīs grūtības? Kā lai stiprinām mūsu sākotnējo apņēmību, kas tagad sāk likties kā smaga nasta? Iedvesmojoties no Vissvētākās Jaunavas Marijas, mūsu Mātes, piemēra, kas ir kā plats un drošs ceļš, kas vienmēr ved pie Jēzus.
Lai tuvotos Dievam, mums jāizvēlas pareizais ceļš — Kristus Vissvētākais cilvēciskums. Tādēļ es vienmēr iesaku cilvēkiem lasīt grāmatas par Kunga Ciešanām. Šie teksti, ko caurstrāvo patiesa dievbijība, mums atklāj Dieva Dēlu — Cilvēku, tādu pašu kā mēs — un patiesu Dievu, kurš mīl un cieš, lai atpestītu pasauli.
Lūdzieties Svēto Rožukroni — vienu no vissenākajām un stiprākajām kristiešu lūgšanām. Baznīca mūs aicina kontemplēt tā noslēpumus, lai mūsu prātā un iztēlē līdz ar Jaunavas Marijas prieku, sāpēm un godību, tiek iegravēts arī mūsu Kunga dzīves apbrīnojamais piemērs — Viņa dzīves trīsdesmit apslēptie gadi, Viņa trīs sludināšanas gadi, kaunpilnās Ciešanas un godības pilnā Augšāmcelšanās.
----------------------------------------------------
Svētais Krusts
Dedzīga vēlēšanas pielūgt Dievu, ilgas laboties un gandarīt par saviem grēkiem, ciešot klusi un pacietīgi. Jūsu dzīvē piepildīsies Jēzus vārdi: „Kas neņem savu krustu un neseko Man, nav Manis cienīgs.“ (Mt 10, 38) Vienlaicīgi jums šķitīs, ka Kungs ar katru brīdi kļūst aizvien uzstājīgāks. Viņš prasīs laboties un gandarīt, līdz beidzot liks piedzīvot dedzīgas ilgas kopā ar Kristu būt krustā sistam, lai dzīvotu Dievam. (sal. Gal 2, 19, 20) Taču nedrīkstam aizmirst, ka „šo dārgumu mēs glabājam māla traukos,“ kas ir plīstoši un trausli, „lai spēka pārpilnība būtu ne no mums, bet no Dieva.“ (2 Kor 4, 7)
„No visurienes mēs ciešam apspiešanu, bet neesam nomākti; esam trūkumā, bet neesam izmisuši“ vai bez tā, kas mums tiešām ļoti vajadzīgs. „Mēs ciešam vajāšanas, bet neesam atstāti; tiekam satriekti, bet neejam bojā. Mēs vienmēr nesam Jēzus nāves ciešanas savās miesās.“(2 Kor 4, 8-10)
Mēs pat varam iedomāties, ka Kungs mūs neuzklausa; ka viss ir tikai maldi; ka tas, ko mēs dzirdam, ir vienīgi mūsu pašu balss monologs. Mēs varam justies it kā pamatu zem kājām zaudējuši un Dieva pamesti. Un tomēr mums ir pavisam reālas un patiesas bailes no grēka, pat no ikdienišķa grēka. Ar kānaāniešu sievietes neatlaidību mēs līdzīgi viņai pazemīgi metīsimies ceļos, Viņu pielūdzot un saucot: „Kungs, palīdzi man!“ (Mt 15, 25) — mīlestības gaismas uzvarēta, tumsa atkāpies.
------------------------------------
Lai Dievmāte, kas ir arī mūsu Māte, mūs sargā, lai mēs ikviens varētu kalpot Baznīcai ticības pilnībā, ar Svētā Gara dāvanām un mūsu kontemplatīvo dzīvi. Lai ikviens no mums, veicot savus pienākumus savā darbā un profesijā, un izpildot saistības, ko tam prasa viņa dzīves aicinājums, priecīgi godinām Kungu.
Mīliet Baznīcu, kalpojiet tai ar prieku kā tādi, kuri ir brīvi atdevuši sevi kalpošanai Mīlestības dēļ. Un, ja mums gadītos redzēt kādu ejam savu ceļu bez cerības — kā to darīja abi vīri, kas devās uz Emausu —, tuvosimies viņam pilni ticības — ne savā, bet gan Kristus vārdā —, apliecinot, ka Jēzus apsolījums nevar nepiepildīties, jo Viņš vienmēr ir nomodā pār savu Līgavu un to nekad nepametīs. Tumsa izklīdīs, jo mēs esam gaismas bērni (sal. Ef 5, 8), kas aicināti uz mūžīgo dzīvi.
• Teksts no Hosemarija Eskrivas grāmatas 'Dieva draugi' nodaļas 'Ceļā uz svētumu'. Link: https://escriva.org/lv/amigos-de-dios/cela-uz-svetumu/