Esmu supernumerārija no Valmieras pilsētas.

Esmu privātpraktizējoša acu ārste, specializējusies glaukomas slimnieku ārstēšanā.

Esmu supernumerārija no Valmieras pilsētas. Opus Dei centrs mūsu valstī pagaidām ir tikai Rīgā. Tāpēc katru nedēļu – vienu reizi braucu uz to, tiekos ar citām supernumerārijām, piedalos Opus Dei nodarbībās. Nu jau kādu laiku ikmēneša rekolekcijas sievietēm tiek rīkotas arī pie mums Valmierā, mūsu katoļu baznīcā, līdz ar to kļuvusi vieglāka to apmeklēšana. Man ar draudzenēm atkrīt ilgais ceļš uz Rīgu un atpakaļ.

Īsumā pastāstīšu par savām aktivitātēm Opus Dei. Esmu privātpraktizējoša acu ārste, specializējusies glaukomas slimnieku ārstēšanā. Strādāju daudz un ļoti intensīvi. Katru dienu tiekos ar daudziem pacientiem, arī kolēģiem. Cenšos būt laba ārste, laipna un pretimnākoša, kā arī celt savu darba kvalifikāciju – apmeklēju konferences, kongresus Eiropā un citur pasaulē. Man ļoti patīk savs ārstes darbs, lai arī tas ir ļoti nogurdinošs. Darbā vienmēr rodas situācijas, kad ar cilvēkiem runāju par Dievu, aicinu viņus lūgties, nezaudēt ticību un cerību grūtībās un slimojot. Cenšos atbalstīt arī savus kolēģus, būt viņiem labs piemērs.

Valmierā pagaidām esmu vienīgā Opus Dei supernumerārija, vēl ir dažas atbalstītājas un sievietes, kas izrāda interesi par to. Tāpēc organizēju ikmēneša rekolekcijas, mudinu tās apmeklēt kolēģes, draudzenes, draudzes locekles. Interese ir liela, bet cilvēki ne vienmēr atrod laiku lai tās apmeklētu. Tomēr pamazām mūsu pulciņš aug.

Jau otro gadu ik mēnesi lasu katehēzes lekcijas savām draudzenēm un paziņām. Tiekamies vakarā manā darbā. Vienmēr pārrunājam aktuālo tēmu, uzzinām, kas jauns un svarīgs katrai noticis šajā laikā, kādas grūtības jāpārvar, padalāmies pieredzē. Man ļoti patīk lasīt šīs lekcijas, jo lai tās sagatavotu, pati daudz ko uzzinu, izlasu un apgūstu. Vasarā organizēju pikniku savā vasarnīcā, līdz ar to mūsu draudzība neformālā gaisotnē vēl pastiprinās.

Pēdējo divu gadu laikā kristījās un kļuva katoliete mana vecākā māsa, par to man bija liels prieks. Arī mana draudzene un viņas bērni tika kristīti, konvertējās mana vīra māsa un pēc tam viņi ar vīru laulājās baznīcā un biju viņu laulību lieciniece. Pagāšvasar ar vīru bijām laulību liecinieki vēl vienai draugu ģimenei, kas arī bija precējušies, bet ne laulājušies baznīcā. Bieži runāju ar cilvēkiem par kristības, laulības nepieciešamību un tas nes arī augļus.

Nedaudz iesaistos arī bioētikas semināru organizēšanā, informēju par to savus kolēģus.

Man ir liela ģimene – vīrs, četri bērni, četri mazbērni. Mazākā meita vēl mācās vidusskolā, divi vēl ir studenti. Cenšos būt laba un darbīga sieva, saprotoša mamma un darīt labu saviem mazbērniem.

Visi lielie ģimenes svētki notiek mūsu mājās, bērni atzina, ka esmu tā, kas visus pulcina kopā, sanākam kopā 18 tuvākie radi. Man ļoti patīk uzņemt ciemiņus, tad valda liela dzīvība.

Mans hobijs ir dziedāšana, ik svētdienu dziedu savas draudzes korī, kā arī apgūstu gregoriskos dziedājumus Rīgā. Patīk arī sports, dodos garās pastaigās ar savu sunīti Hoši.

Opus Dei garīgās formācijas līdzekļi man ikdienā dod lielu spēku. Valmierā ir iespējams ik dienu piedalīties Sv. Misē. Lasot un klausoties lekcijas un priesteru meditācijas, es garīgi pilnveidojos, lēnām augu tikumos un spēju vairāk palīdzēt saviem tuviniekiem, darba biedriem un citiem cilvēkiem, kurus satieku ikdienā.