Vai Dievs mīl grēciniekus?

Tāpat arī nav jūsu Debesu Tēva prāts, ka viens no šiem mazajiem pazustu.

Photo by Mateus Campos Felipe on Unsplash

Mt 18 12-14

Kā jums šķiet? Ja kādam cilvēkam ir simts avju un viena no tām nomaldās, vai viņš neatstās tās deviņdesmit deviņas kalnos un neies meklēt to, kas nomaldījusies?
Un, ja viņam laimējas to atrast, patiesi Es jums saku: viņš vairāk priecājas par to nekā par tām deviņdesmit deviņām, kas nav nomaldījušās.
Tāpat arī nav jūsu Debesu Tēva prāts, ka viens no šiem mazajiem pazustu.

Dievs ļoti mīl grēciniekus. Viņš tos sauc par “tiem mazajiem”, jo tie ir Viņa bērni, Viņš viņus meklē un viņi nav laimīgi. Mēs neesam laimīgi, kad esam grēkojuši. Dievs nekad nepadodas, Viņš vienmēr meklē grēciniekus, lai atvestu viņus atpakaļ uz Viņu. Un šajā uzdevumā, kas saistīts ar dvēseles nogādāšanu pie sevis, Viņš paļaujas uz mums, Viņa 21. gadsimta apustuļiem.

Velns tomēr meklē mums atstādināt no grēciniekiem. Kādu laiku Sv. Žans Vianejs juta kārdinājumu pamest savu draudzi un doties uz vietu, kur viņš varētu lūgties. Kādu dienu viņam bija ļoti interesanta saruna ar velnu. Saniknots par svēto, velns teica: “Tu esi dvēseļu maldinātājs. Tu mani aplaupi no visiem, ko vari... Kāpēc tu nepensionējies un atpūties, kā to dara citi?... lūdzu, ej prom!” Tāpēc, ka tas ir vienīgais veids, kā ienaidniekam izdodas panākt savu plānu: kad mēs atsakāmies no Dieva plāna. Marija, Debesu vārti, palīdzi man nekad padoties meklēt tās dvēseles, kas jānogādā atpakaļ jūsu Dēlam.