VIDEO
22.02.2011
Kas bija Hosemarija Eskriva? (7:43)
(Noklikšķiniet uz augšējo saiti, lai skatītos YouTube videoklipu)
****************
Svētā Hosemarijas 70. dzimšanas diena
(no grāmatas “The Founder of Opus Dei” Andres Vazquez de Prada, 3. sēj., 452.-453. lpp.)
1972. gada pirmajā dienā, agri no rīta, Tēvs, sanākot kopā ar dēliem Romas koledžā, nolasīja viņiem piezīmi, ko viņš bija lasījis iepriekšējā vakarā Ģenerālpadomes locekļiem: “Tas ir mūsu liktenis uz zemes: cīnīties par mīlestību līdz pēdējam brīdim. Deo gratias! ”Un viņš brīdināja viņus par nepieciešamību atsākt iekšējo cīņu, atgādinot par Svēto Rakstu vārdiem:“ Vai cilvēka dzīve uz zemes nav tikai karadarbība? ” (Ījaba 1: 7).
“Jūs, mani dēli, vienmēr cīnīsieties, un arī es centīšos vienmēr cīnīties līdz pēdējam dzīves brīdim. Ja mēs necīnāmies, tas nozīmē, ka mums neveicas labi. Uz zemes mums nekad nevar būt ērts miers līdzīgs tiem, kas nodod sevi priekam, jo, viņuprāt, nākotne ir droša. Mums visiem nākotne ir neskaidra tādā ziņā, ka mēs varētu kļūt par mūsu Kunga, sava aicinājuma un ticības nodevējiem ... Miers ir kara, cīņas un intīmas askētiskas cīņas sekas, kas katram kristietim ir jāseko līdzi pretoties visam viņa dzīvē, kas nepieder Dievam. Mums ir jācīnās, lai pārvarētu lepnumu, jutekliskumu, savtīgumu, virspusību un sirds nieku. ”
1972. gada sākumā, atsaucoties uz faktu, ka 9. janvārī viņam apritēs septiņdesmit, Tēvs jokojot uzstāja, ka viņš grasās kļūt par septiņus gadus vecu [tā kā nulle netiek skaitīta]. Tas atgādināja par mūžīgo kristiešu garīgo jaunību un garīgās bērnības ceļu, kuru viņš bija uzsācis pirms vairākiem gadiem. Un tad ar tīru sirdsapziņu, kas nāk no tuvības Dievam, viņš sacīs: “Hosemarija: tik daudz gadu, tik daudz brūnu.”
Viņa dzimšanas dienā Ģenerālpadomes locekļi viņam uzdāvināja nelielu balta marmora bareljefu, kurā redzams Labais gans ar pazaudētām vai ievainotām aitām uz pleciem, aitu suns, uz pleca karājoša soma un ganu ķeksis. Un pie viņa kājām bija uzraksts latīņu valodā, ko pievienoja priesteris Alvaro, sacīdams: “1972. gada 9. janvāris: mūsu Tēvam viņa dzimšanas septiņdesmitajā gadadienā. Ar visu mūsu mīlestību.”