Mt. 9:27-31

Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visas sērgas un slimības.
Un, kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana. Un, pieaicinājis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības. Šos divpadsmit Jēzus izsūtīja, tiem pavēlēja. Bet ejot sludiniet un sakiet: Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Dziediniet slimus, šķīstiet spitālīgus, uzmodiniet mirušus, izdzeniet ļaunus garus. Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet.

Jēzus bija līdzjūtīgs pret pūli, un, lai palīdzētu un atbrīvotu viņus, Viņa mīlošā Sirds nolēma sūtīt priekš viņiem viņa mācekļus. Un apustuļi saņēma ļoti skaidru norādījumu: sludināt un “dziediniet slimus, šķīstiet spitālīgus, uzmodiniet mirušus, izdzeniet ļaunus garus”. Viņiem bija dota šī vara par brīvu, un viņi tika lūgti to izmantot tiem, kam tā bija vajadzīga.

Tas ir ko Dievs dara: viņš dod cilvēkiem talantus, lai kalpotu citiem. Mums ir dots kaut kas tāds, kas vajadzīgs daudziem citiem; tas ir mūsu talantu un dāvanu mērķis.

Mēs esam dāvana citiem. Bet kārtīgai 'dāvanai' ir jābūt 'dotai'. Mums sevi ir pilnīgi jāatdod citiem! Ja jūs piepildītu lielu burku ar vīnu un atstātu uz pusēm pilnas citas burkas, jūsu vīns “sabojātu” tikai otrajā. Vīns ir labi konservēts, ja burka ir pilna ar vīnu un apzīmogota bez gaisa tajā. Tā vietā tie, kas ir puspilni, var kļūt skābāki, jo vīns ar gaisu kļūst par etiķi. Kaut kas līdzīgs notiek ar dvēseli. Ja mēs pilnīgi nenododam sevi citiem, mēs sabojāsim mūsu draudzību ar Jēzu. Šodien mēs varam sev pajautāt: vai es varu nodot savus talantus citiem? Vai es sevi pilnībā atdodu tiem, kas man apkārt? Es lūdzu Tevi, Māt, palīdzēt man būt dāsnam, dāvājot sevi citiem.