Opus Dei

Mēs esam tādi kādi esam, ne vairāk un ne mazāk, tieši tas mūs dara piemērotus kalpot Kungam, kalpot Viņam Baznīcā. Šis teksts ir par Dieva aicinājumu katram.

Šis ir pirmais raksts no sērijas par aicinājuma izšķiršanu ar nosaukumu «Kaut kas liels un, lai tā būtu mīlestība», jo katrs vīrietis un sieviete tiek aicināti atklāt Dieva plānu savā dzīvē.

Katra kristieša sapnis ir, lai viņa vārds būtu ierakstīts Dieva Sirdī. Otrajā sērijas „Kaut kas liels un, lai tā būtu mīlestība” tekstā, tiek apskatīta šī realitāte.

Vecāku misija neaprobežojas tikai ar to bērnu pieņemšanu, ko Dievs viņiem dāvā, tā turpinās visu dzīvi, tās horizonts ir Debesis.

Opus Dei aicinājums ir spēlēt partitūru, spēlēt Dieva mūziku, kurai ir tik daudz variāciju, cik cilvēku.

Ir tik daudz stāstu par aicinājumu, cik cilvēku. Šajā rakstu sērijā tiek parādīti daži biežāk sastopamie pagrieziena punkti šajā ceļā – ceļā, kurā tiek iegūta pārliecība par savu paša aicinājumu.

Lai gan ciešanas un sāpes ir viena no parastākajām dzīves pieredzēm, tās mūs vienmēr pārsteidz un pastāvīgi liek ko apgūt un pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Kungs grib, un Viņš mums to ir apliecinājis ar savas dzīves piemēru, lai mēs, kristieši, domātu par tiem, kas ir mums blakus, un kalpotu sabiedrībai. Tur slēpjas arī kristiešu prieka noslēpums.

Būt uzticīgam otram cilvēkam, mīlestībai, aicinājumam – tas ir ceļš, kas prasa gan cilvēcisku uzticību, gan paļāvību uz Dieva žēlastību.

"Lai meklēju Tavu vaigu, lai iemācos to atrast un parādīt, lai protu to saskatīt savas dzīves ierastajās lietās, lai es patiesi apliecinu, ka tas esi Tu,” saka šī raksta autors.