Opus Dei

Klemants: “Es esmu kristietis un es izklaidējos… Man ticība un izklaide ir savienojamas lietas. Tātad, kā es izklaidējos? Ļoti vienkārši - kā visi. Jau gadu es nodarbojos ar boksu, kopā ar draugiem… Daži draugi man mēdz teikt: “Jā, skaidrs, tu esi katolis, tātad tu neproti izklaidēties. Tava dzīve ir jocīga, jo nekad neredzam pārmērības: tu nestaigā piedzēries un nelieto narkotikas.” Taču es izklaidēšanos uztveru atšķirīgi. Es izklaidējos tā, kā man patīk. Es izklaidējos pat daudz vairāk...”

Katerina: “Ticība man ir kā piederība ģimenei. Es jūtos tā, ka Dievs un Baznīca ir manas ģimenes daļa, un man tā dod milzīgu, milzīgu drošības sajūtu… Es dzīvoju sabiedrībā, kur ir dažādas reliģijas un kultūras, un tas ir brīnišķīgi. Taču dažkārt mēdz būt grūti saglabāt savu katolisko ticību, it īpaši Anglijā. Es devos uz Pasaules Jauniešu dienām Madridē, kur bija miljoniem katoļu jauniešu. Tas bija gandrīz neticami, tomēr reāli…”

Alberto: “Dzīvot ticībā man nozīmē nolikt Dieva priekšā visu, ko daru: kad kopā ar draugiem dalos ar picu, kad esmu futbola spēlētājs, kad esmu students… - ikvienu brīdi… Es visur cenšos saglabāt dzīves viengabalainību. Es vēlos kalpot saviem draugiem dažādos veidos. Protams, tas prasa piespiešanos…”

Karla: “Ticība man nozīmē daudz. Tā ir ne tikai vārds, bet arī manas dzīves centrs. Tā ir Dieva dāvana, kuru jāizlūdz katram… Kopā ar draudzeni tu dari visu - gan locies trakotos smieklos, gan zvani viņai trijos no rīta, jo tev ir problēma. Tu dalies visā… Attiecībās ar Dievu ir līdzīgi kā ar draudzenēm. Dievs ir tik dziļi manī iekšā, ka mana pirmā vēlme ir runāt par Viņu. Un, kad parādās iespēja, es runāju ar savām draudzenēm par Dievu. Saprotams, cienot viņu brīvību, jo nedrīkst viņas nomākt…”

Kristina: “Ticība neliek man savā dzīvesveidā būt krasi atšķirīgai no citiem, bet piešķir visiem maniem darbiem spēcīgāku pulsu… Lai cik zināšanu tu būtu ieguvis, tev aizvien atradīsies kaut kas jauns ko iemācīties no citiem…Tāpat ir arī ar mūsu ticību. Mums jāturpina mācīties par Dievu un jāaug savā ticībā.”

“Kas ir ticība? Ticība man ir spēks, kas dzen mani uz priekšu…Tā nozīmē atrast dzīves ceļu un padarīt katru lietu skaistu, un reizē arī iegūt dzīves jēgu…”

Lai gan bērnu izglītībā un audzināšanā ir iesaistīti daudzi līdzdarbinieki, tomēr tieši vecāki vienmēr ir galvenie atbildīgie par savu bērnu izglītību un audzināšanu, kā tas ir parādīts šajā rakstā.

Šajā tekstā tiek izskaidrots, ka līdz ar ģimeni arī valstij un baznīcai ir obligāti pienākumi izglītības jomā.