Opus Dei

Federiko…: “Viņas spēja sadzīvot ar līdzcilvēkiem ļauj man justies pacilātam... un tas mani pie viņas piesaista… Kopā mēs vēlējāmies slēgt saderināšanos, ļaujot ienākt mūsu attiecībās Dievam” … un Isabella: “Šajos mēnešos, ko pavadīju ar Federiko, katru dienu es domāju, kā atdot sevi simtprocentīgi. Kad runāju ar draugiem, daudzi saka: “Tev vajag pamēģināt seksu ar savu saderināto, citādāk saderināšanās ir štruntīga”. Gluži pretēji, tā ir nevis štruntīga, bet gan pilnīgāka un šķīstāka.”

Alesandra: “Dzīvot ticībā man nozīmē ļaut Dievam darboties manā ikdienā visa mūža garumā. Dievs mani pavada visās dienās, ir kopā ar mani universitātē, brīžos, kad esmu kopā ar ģimeni vai draugiem, vai kad esmu kopā ar puisi…”

Dāvids: “Es ticu, ka Jēzu sajūsmina, ka es braucu ar motociklu! Tā kā tas man patīk un mani izklaidē, domāju, ka tas patīk arī Viņam, protams! … Es ticu, ka dzīves veltīšana citiem un Dievam jaunībā ir augsts ideāls. Tas ir pievilcīgs mērķis, kuram sajutos aicināts, es ieraudzīju to kā īpašu žēlastību un dabiski pieņēmu, pasakot: jā, protams!”

Dans: “Dzīvot ticībā man nozīmē, ka Dievs ir klāt… Dievs ir klāt, kad esmu mēģinājumos… Aptvert, kādām jābūt manām attiecībām ar Dievu, ir visgrūtākais, bet reizē vissvarīgākais… Nepietiek, ja esmu bijīgs un apbrīnas pilns pret Viņu. Ja tev ir personīgas attiecības ar Dievu, tad vienkārši pavadi pusstundu kopā ar Viņu kā ar labāko draugu... Bieži lūdzos, un jūtu, ka Dievs manā galvā pametīs ideju, kas ļaus man izsmieties. Saprast, ka Dievam piemīt humora izjūta, ir brīnišķīgi…”

Kristina: “Ticība neliek man savā dzīvesveidā būt krasi atšķirīgai no citiem, bet piešķir visiem maniem darbiem spēcīgāku pulsu… Lai cik zināšanu tu būtu ieguvis, tev aizvien atradīsies kaut kas jauns ko iemācīties no citiem…Tāpat ir arī ar mūsu ticību. Mums jāturpina mācīties par Dievu un jāaug savā ticībā.”

“Kas ir ticība? Ticība man ir spēks, kas dzen mani uz priekšu…Tā nozīmē atrast dzīves ceļu un padarīt katru lietu skaistu, un reizē arī iegūt dzīves jēgu…”

Lai gan bērnu izglītībā un audzināšanā ir iesaistīti daudzi līdzdarbinieki, tomēr tieši vecāki vienmēr ir galvenie atbildīgie par savu bērnu izglītību un audzināšanu, kā tas ir parādīts šajā rakstā.

Šajā tekstā tiek izskaidrots, ka līdz ar ģimeni arī valstij un baznīcai ir obligāti pienākumi izglītības jomā.