Opus Dei

Manuels Lamberti ir 19 gadīgs puisis no Puerto La Kruzas. Viņš apgūst vijolspēli un spēlē rokgrupā. Divus gadus viņš bija vadošā vijole jauniešu orķestrī. Viņš ir Opus Dei numerārijs.

Kristieša uzticība ir pateicīga uzticība, jo mēs neesam uzticīgi kādai idejai, bet gan Personai: “Jēzu, cik labs Tu esi, cik labs!”

Daži padomi no Svētā Hosemarijas par to, kā vislabāk izmantot jauno mācību gadu.

Kungs grib, un Viņš mums to ir apliecinājis ar savas dzīves piemēru, lai mēs, kristieši, domātu par tiem, kas ir mums blakus, un kalpotu sabiedrībai. Tur slēpjas arī kristiešu prieka noslēpums.

Būt uzticīgam otram cilvēkam, mīlestībai, aicinājumam – tas ir ceļš, kas prasa gan cilvēcisku uzticību, gan paļāvību uz Dieva žēlastību.

"Lai meklēju Tavu vaigu, lai iemācos to atrast un parādīt, lai protu to saskatīt savas dzīves ierastajās lietās, lai es patiesi apliecinu, ka tas esi Tu,” saka šī raksta autors.

Kultūras centrs “Rīva” piedāvā dzīvesvietu studentēm un vidusskolniecēm, kuras meklē vietu, kur mācīties draudzīgā vidē. Tā atrodas Rīgā, netālu no pilsētas centra un vairākām augstskolām. Garīgi izglītojošās aktivitātes, kas tiek rīkotas Kultūras centrā, ir uzticētas Opus Dei prelatūrai.

Dans: “Dzīvot ticībā man nozīmē, ka Dievs ir klāt… Dievs ir klāt, kad esmu mēģinājumos… Aptvert, kādām jābūt manām attiecībām ar Dievu, ir visgrūtākais, bet reizē vissvarīgākais… Nepietiek, ja esmu bijīgs un apbrīnas pilns pret Viņu. Ja tev ir personīgas attiecības ar Dievu, tad vienkārši pavadi pusstundu kopā ar Viņu kā ar labāko draugu... Bieži lūdzos, un jūtu, ka Dievs manā galvā pametīs ideju, kas ļaus man izsmieties. Saprast, ka Dievam piemīt humora izjūta, ir brīnišķīgi…”

Katerina: “Ticība man ir kā piederība ģimenei. Es jūtos tā, ka Dievs un Baznīca ir manas ģimenes daļa, un man tā dod milzīgu, milzīgu drošības sajūtu… Es dzīvoju sabiedrībā, kur ir dažādas reliģijas un kultūras, un tas ir brīnišķīgi. Taču dažkārt mēdz būt grūti saglabāt savu katolisko ticību, it īpaši Anglijā. Es devos uz Pasaules Jauniešu dienām Madridē, kur bija miljoniem katoļu jauniešu. Tas bija gandrīz neticami, tomēr reāli…”

Klemants: “Es esmu kristietis un es izklaidējos… Man ticība un izklaide ir savienojamas lietas. Tātad, kā es izklaidējos? Ļoti vienkārši - kā visi. Jau gadu es nodarbojos ar boksu, kopā ar draugiem… Daži draugi man mēdz teikt: “Jā, skaidrs, tu esi katolis, tātad tu neproti izklaidēties. Tava dzīve ir jocīga, jo nekad neredzam pārmērības: tu nestaigā piedzēries un nelieto narkotikas.” Taču es izklaidēšanos uztveru atšķirīgi. Es izklaidējos tā, kā man patīk. Es izklaidējos pat daudz vairāk...”