Opus Dei

Ir noslēdzies Ticības gads, un Prelāts dalās pārdomās par to, kā aizvadītie mēneši var dziļi iespaidot mūsu ticības dzīvi.

Jūtas veidojas īpašā veidā bērnībā. Mīlēt mācāmies kopš bērnības, un, kā tiek uzsvērts šajā rakstā par ģimeni, pirmie mūsu skolotāji ir vecāki.

Prelāts komentē pēdējos divus Ticības apliecības artikulus: “Es ticu uz mirušo augšāmcelšanos un uz mūžīgo dzīvi”.

Monsinjors Havjērs Ečevarrija šajā vēstulē mūs aicina lūgties par konklāvu un par jauno Romas Pāvestu. Viņš arī turpina savu komentāru par Credo, kā arī kavējas pie mūsu Kunga Jēzus Kristus Ciešanām, Nāves un Apbedīšanas, atsaucot atmiņā Viņa maksu par atpestīšanu un mudinot mūs pilnīgāk izdzīvot Lielo nedēļu.

“Kas ir ticība? Ticība man ir spēks, kas dzen mani uz priekšu…Tā nozīmē atrast dzīves ceļu un padarīt katru lietu skaistu, un reizē arī iegūt dzīves jēgu…”

Lai gan bērnu izglītībā un audzināšanā ir iesaistīti daudzi līdzdarbinieki, tomēr tieši vecāki vienmēr ir galvenie atbildīgie par savu bērnu izglītību un audzināšanu, kā tas ir parādīts šajā rakstā.

“Es atzīstu vienu Kristību grēku piedošanai”- šo Ticības apliecības artikulu komentē Opus Dei prelāts savā šī mēneša vēstulē.

Lai gan bērnu izglītībā un audzināšanā ir iesaistīti daudzi līdzdarbinieki, tomēr tieši vecāki vienmēr ir galvenie atbildīgie par savu bērnu izglītību un audzināšanu, kā tas ir parādīts šajā rakstā.

Komentējot Baznīcas apustuliskumu, Prelāts mudina ticīgos lajus personiski līdzdarboties Baznīcas misijā, vēršot skatienu uz godpilno Kristus Krustu un uz Sāpju Māti.

Prelāts pateicas Dievam par svētīgā Jāņa Pāvila II un Dieva kalpa Alvaro del Portiljo starpniecībai piedēvēto brīnumu atzīšanu, aicina lūgties par Jauniešu dienu Riodežaneiro augļiem un turpina savu katehēzi sakarā ar Ticības gadu, komentējot Credo.