#TadaPatiDienakaSodien 1944. gada 19. marts

Publicējam vēstuli, ko pirms 75 gadiem svētā Jāzepa svētkos pašrocīgi uzrakstīja Gvadalupe Ortisa de Landasuri, lai lūgtu savu uzņemšanu Opus Dei.

Opus Dei - #TadaPatiDienakaSodien 1944. gada 19. marts

Pēc savas pirmās tikšanās ar svēto Hosemariju 1944. gada 25. janvārī, Gvadalupe bieži apmeklēja Opus Dei centru, kas atradās Horhes Manrikes ielā. Tur viņa iepazinās ar pirmajām Opus Dei sievietēm. Viena no viņām, Enkarnita Ortega, atcerējās: „Uz mani atstāja iespaidu ne tikai tas, ka viņa bija tik priecīga un vienkārša, bet arī viņas profesionālie sapņi un izlēmīgais raksturs.”

Tādējādi Gvadalupe pamazām atklāja Opus Dei garīgumā veidu, kā sarunāties ar Dievu ikdienas notikumos. Viņa iemācījās lūgties. Viņas lūgšana bija kā personīgs un intīms dialogs ar Dievu. Tāpat viņa iesāka veltīt īsu brīdi laika garīgajām grāmatām un citām dievbijīgām praksēm, kas pakāpeniski tika integrētas viņas ikdienā.

Carta manuscrita que Guadalupe Ortiz de Landázuri escribió a san Josemaría para pedir la admisión en el Opus Dei (19 de marzo de 1944)

No 12. līdz 17. martam Gvadalupe piedalījās rekolekcijās jau minētajā Horhes Manrikes ielas namā. Redzot, ka lielākā daļa dalībnieku lūdza sarunu ar Hosemariju, viņai likās vietā rīkoties tāpat. Nezinot, kā sarunu iesākt, Gvadalupe pavisam vienkārši sacīja: „Man ļoti patīk svētais Jānis no Krusta”. Viņa atcerējās, kā priesteris bija viņai devies talkā, lai palīdzētu izteikties, kas viņai nepadevās, un deva dažus padomus, kā uzlabot savu garīgo dzīvi. Tad saruna pievērsās aicinājuma jautājumam, par ko viņa bija runājusi viņu pirmās tikšanās laikā.

Šajās rekolekciju dienās Dieva aicinājums, kas atklājās 25. janvārī, viņas sirdī tika apstiprināts. Gvadalupe to atzīmēja savā dienasgrāmatā 15. martā „Runāju ar tēvu [svēto Hosemariju] y nolēmu iestāties Opus Dei.” Nākamais ieraksts veikts 19. datumā: „Svētā Jāzepa svētki. Uzrakstīju lūgumu tikt uzņemtai Opus Dei.”

Pāris īsās un lakoniskās līnijās viņa aprakstīja svētajam Hosemarijam savu vēlēšanos piederēt Opus Dei, sekojot Dieva aicinājumam, un ar žēlastības palīdzību ieguldīt savus labākos spēkus šajā pārdabiskajā uzdevumā. Protams, viņa neaizmirsa pieminēt svēto patriarhu viņa svētkos: „Tēvs, kā lielāko žēlastību, kas man var tikt dota, lūdzu tikt uzņemta Opus Dei, jo Dievs savā lielajā labestībā vēlas, lai es tajā darbojos no visa sava spēka. To es arī apsolu darīt ar Dievpalīgu. Tāpat ceru arī, ka man palīdzēs Vissvētākā Jaunava un svētais Jāzeps, kuru, sākot no šodienas, uzskatu par savu īpašo aizbildni debesīs.”