Prelāta vēstījums (2019. gada 9. aprīlī)

Nedēļu pirms Lielās nedēļas monsinjors Fernando Okariss mūs aicina pārdomāt par mūsu personīgo pieejamību Dieva gribai, kontemplējot Kristu uz Krusta.

Pastorālās vēstules
Opus Dei - Prelāta vēstījums (2019. gada 9. aprīlī)

Mani dārgie bērni!

Lai Jēzus pasargā manas meitas un manus dēlus!

Lielajā piektdienā, kas jau ir tuvu, Krustā sistā Kristus priekšā mēs kontemplēsim Viņa atpestījošās mīlestības neizmērojamību. Mīlestības, kas Viņu noveda pie pilnīgas pieejamības un paklausības Dieva Tēva gribai.

Mūsu sekošana Jēzum, mūsu identificēšanās ar Viņu, noved arī mūs mūsu personīgajos apstākļos pie neierobežotas pieejamības apustuliskās misijas izaicinājumu un prasību priekšā. Mūsu ikdienas gaitās mēs vēlamies atklāt Kristus balsi, kas mūs aicina un mudina paplašināt mūsu redzesloku. Tāpat kā svētais Pāvils mēs vēlamies “visiem kļūst viss” (sal. 1 Kor 9, 22).

Runājot par pieejamību, es domāju, ka šīs nedēļas pirms Gvadalupes beatifikācijas mums var palīdzēt apsvērt tieši to – kādā veidā viņas dzīves plāns sasniedza augstāko pakāpi, iekļaujoties dievišķajā plānā. Gvadalupe ar prieku un spontānumu ļāva Dievam vadīt sevi no vienas vietas uz otru, no viena darba uz citu. Kungs stiprināja viņas spējas un talantus, attīstīja viņas personību un vairoja viņas dzīves augļus.

Dievs arī caur mums darīs labu daudziem cilvēkiem, neskatoties uz mūsu trūkumiem un kļūdām, ja būsim pieejami lai klausītos, lai kalpotu, lai palīdzētu citiem un lai ļautu citiem palīdzēt mums; vārdu sakot, lai mīlētu to, ko vēlēsies Viņš. Kā rakstīja svētais Hosemarija: “Tā ir dievišķā sevis upurēšanas spēle” (1974. gada 14. februāra vēstule, Nr. 5). Un vienmēr un visā – ar Dieva meitu un dēlu brīvību un prieku.

Ar manu vissirsnīgāko svētību,

Jūsu Tēvs

Romā, 2019. gada 9. aprīlī