Opus Dei

Ticība 20 gados (2): Kalpošanai atsaucīga ticība

Alberto: “Dzīvot ticībā man nozīmē nolikt Dieva priekšā visu, ko daru: kad kopā ar draugiem dalos ar picu, kad esmu futbola spēlētājs, kad esmu students… - ikvienu brīdi… Es visur cenšos saglabāt dzīves viengabalainību. Es vēlos kalpot saviem draugiem dažādos veidos. Protams, tas prasa piespiešanos…”

Ticība 20 gados (7): Izdzīvot kristīgu saderināšanos

Federiko…: “Viņas spēja sadzīvot ar līdzcilvēkiem ļauj man justies pacilātam... un tas mani pie viņas piesaista… Kopā mēs vēlējāmies slēgt saderināšanos, ļaujot ienākt mūsu attiecībās Dievam” … un Isabella: “Šajos mēnešos, ko pavadīju ar Federiko, katru dienu es domāju, kā atdot sevi simtprocentīgi. Kad runāju ar draugiem, daudzi saka: “Tev vajag pamēģināt seksu ar savu saderināto, citādāk saderināšanās ir štruntīga”. Gluži pretēji, tā ir nevis štruntīga, bet gan pilnīgāka un šķīstāka.”

Ticība 20 gados (3): Atrast Dievu ikdienā

Alesandra: “Dzīvot ticībā man nozīmē ļaut Dievam darboties manā ikdienā visa mūža garumā. Dievs mani pavada visās dienās, ir kopā ar mani universitātē, brīžos, kad esmu kopā ar ģimeni vai draugiem, vai kad esmu kopā ar puisi…”

Ticība 20 gados (9): Kristus manā dzīvē

Dans: “Dzīvot ticībā man nozīmē, ka Dievs ir klāt… Dievs ir klāt, kad esmu mēģinājumos… Aptvert, kādām jābūt manām attiecībām ar Dievu, ir visgrūtākais, bet reizē vissvarīgākais… Nepietiek, ja esmu bijīgs un apbrīnas pilns pret Viņu. Ja tev ir personīgas attiecības ar Dievu, tad vienkārši pavadi pusstundu kopā ar Viņu kā ar labāko draugu... Bieži lūdzos, un jūtu, ka Dievs manā galvā pametīs ideju, kas ļaus man izsmieties. Saprast, ka Dievam piemīt humora izjūta, ir brīnišķīgi…”

Ticība 20 gados (4): Radīt gaisotni

Klemants: “Es esmu kristietis un es izklaidējos… Man ticība un izklaide ir savienojamas lietas. Tātad, kā es izklaidējos? Ļoti vienkārši - kā visi. Jau gadu es nodarbojos ar boksu, kopā ar draugiem… Daži draugi man mēdz teikt: “Jā, skaidrs, tu esi katolis, tātad tu neproti izklaidēties. Tava dzīve ir jocīga, jo nekad neredzam pārmērības: tu nestaigā piedzēries un nelieto narkotikas.” Taču es izklaidēšanos uztveru atšķirīgi. Es izklaidējos tā, kā man patīk. Es izklaidējos pat daudz vairāk...”

Ticība 20 gados (5): Piederība ģimenei

Katerina: “Ticība man ir kā piederība ģimenei. Es jūtos tā, ka Dievs un Baznīca ir manas ģimenes daļa, un man tā dod milzīgu, milzīgu drošības sajūtu… Es dzīvoju sabiedrībā, kur ir dažādas reliģijas un kultūras, un tas ir brīnišķīgi. Taču dažkārt mēdz būt grūti saglabāt savu katolisko ticību, it īpaši Anglijā. Es devos uz Pasaules Jauniešu dienām Madridē, kur bija miljoniem katoļu jauniešu. Tas bija gandrīz neticami, tomēr reāli…”