Zobārste, kuras ģimenē un darbā ir Dievs

Esmu no Latvijas – mazas, bet skaistas zemes Baltijas jūras krastā.

Esmu no Latvijas – mazas, bet skaistas zemes Baltijas jūras krastā. Jau 20 gadus mūsu zeme ir brīva no PSRS okupācijas. Rīgā nodibinājās katoļu ģimnāzija – tur mācījās mūsu bērni, tur mēs sadraudzējāmies ar citām katoļu ģimenēm. Dieva meklējumi un vēlme savas ģimenes problēmas risināt Dievam patīkamā viedā noveda mūs ar vīru Laulāto kustībā.

Vēlāk viena draudzene pastāstīja par Opus Dei. Tas bija pirms pieciem gadiem. Atnācu uz rekolekcijām, tad vēl un vēl. Tajos laikos visi sabiedriskie mēdiji Latvijā popularizēja veiksmes stāstus biznesā, karjerismu, patērētāja morāli – cilvēkus mudināja īsā laikā dabūt visu – māju, mašīnu, ceļojumus, modes preces u.t.t. Tas manī radīja iekšēju nemieru. Mana ģimene ir liela, tādēļ ar grūtībām sagādājām nepieciešamo. Bija savs bizness – privātprakse, bet arī tā dzīvoja bez lielas peļņas, bet ar lielu darbu. Tādēļ likās, ka esam neveiksminieki, jo neatbildām standartiem. Opus Dei rekolekcijās dzirdēju to, kas manam mieram trūka – ir iespēja svētdarīt ikvienu savu darbošanos – mājas darbus, rūpes par vīru, bērniem, savu profesionālo darbu, attiecības ar līdzcilvēkiem. Katra darbošanās ir vērtīga un laba, ja to veltām Dievam. Šo man atklāja Opus Dei. Stiprinoties regulārās rekolekcijās ir saglabājusies mana ģimene, kura visādu problēmu dēļ bija uz izjukšanas robežas. Tagad varu ar prieku un mīlestību darīt savu darbu, jo to veltu Dievam. Audzinot bērnus, ja rodas grūtības – neuzspiežu savu spriedumu, mēģinu nedusmoties – lūdzos, lai Dievs uzrunā un māca manus bērnus un arī lai viņu kļūdās – sargā.

Jau trīs gadus esmu Opus Dei atbalstītāja, lūdzos par Opus Dei darbību un aicinu izsaistīties draudzenes.