Pāvests Francisks par mīlestību ģimenē

Arhibīskapa Čārlzs J. Šapu vēstule

Arhibīskaps Čārlzs J. Šapu (Charles J. Chaput)

Mēs dzīvojam laikmetā, kad cilvēku nervus kairina informācija, kas viņiem nepatīk, nevieš uzticību un, bieži vien, nemaz nav nepieciešama. Mēs slīkstam reklāmas, lobēšanas un politikas ļaunajos nodomos. Tajā pašā laikā ļoti svarīgas, spēcinošas ziņas paliek nepamanītas. Un, sastopoties ar sarežģītiem jautājumiem, kļūst vieglāk vienkārši izslēgt domāšanu, uzreiz pieņemot gatavos apgalvojumus.

Pāvestam Franciskam ir citāda pieeja. Nesenais Svētā tēva Apustuliskais pamudinājums par mīlestību ģimenē „Amoris Laetitia” ("Mīlestības prieks") ar savām vairāk nekā 250 lapām var šķist mazliet biedējošs — kā skats uz Everestu no bāzes nometnes. Bet ar to arī līdzība beidzas. Tas ir dokuments, kas pieejams ikvienam pieaugušajam, kuru interesē viņa vai viņas ticība. Un tas ir pelnījis, lai to izlasītu rūpīgi un uzmanīgi. Tāpat ir vērts pārdomāt šo tekstu, ņemot vērā sv. Jāņa Pāvila II rakstīto „Familiaris Consortio” - ķermeņa teoloģiju un citus, agrākos Baznīcas dokumentus par laulību un ģimeni.

Līdzīgi kā viņa agrākajā tekstā „Evangelii Gaudium” ("Evaņģēlija prieks"), Franciska pēcsinodes domas par ģimeni šeit ir izklāstītas spilgti un ir bagātas ar lielisku mācību, kura tiek pasniegta Pāvestam raksturīgajā stilā. Tie, kas vēlas atrast šeit pārmaiņas Katoļu Baznīcas mācībā par laulību, šķiršanos, ģimeni un seksualitāti, būs vīlušies, kā jau to pierādīja virsraksti laicīgajā presē. Citi var atrast teksta 8. nodaļā tādus momentus, kur tiek uzsvērta pastorālās iejūtības nozīme nenoregulētajās ģimenes situācijās un kuru saturs nav viennozīmīgi vērtējams.

Līdz ar to cilvēkiem "Mīlestības prieks" ir jāsaprot lielā Katoļu Baznīcas domu, atziņu un gudrības krājuma kontekstā. Šis konteksts noteiks Baznīcas reakciju arī pie mums, Filadelfijā. Kā rakstīja Romano Gvardīni (Romano Guardini) (atgādināsim, ka Gvardīni ir viens no lielākajiem pagājušā gadsimta katoļu zinātniekiem, kas būtiski ietekmēja tagadējā Pāvesta domāšanas veidu) – žēlsirdība ir tikums, kas ir augstāks par taisnīgumu. Bet Gvardīni arī rakstīja, ka reālā žēlsirdība nav iespējama ārpus patiesības. Un patiesība par kristīgo laulību, kā mācīja pats Jēzus, ir tāda, ka laulība ir pastāvīga, nešķirama savienība, ar visu, kas no tā izriet un nosaka katoļu sakramentālo dzīvi.

Katrs lasītājs atradīs šajā tekstā viņam vai viņai tuvākas domas. Manuprāt, „Amoris Laetitia” sirds atrodas 4.-7. nodaļā. Pāvesta pārdomas par apustuļa Pāvila Pirmo vēstuli korintiešiem ir ārkārtīgi skaistas. 178.-181. punkti par neauglību, adopciju, ārpusģimenes aprūpi un ģimenes aicinājumu ir lieliski. Tāpat ir ar 187. punktu par paplašināto ģimeni. 193. punkta par vēsturisko atmiņu nozīme ir nenovērtējama; arī 174.-177. punktu – par mātes un tēva lomu ģimenē. 167. punktā ir uzslavētas daudzbērnu ģimenes un arī visā tekstā ir jūtama dziļa izpratne par bērnu dāvanu.

47. un 48. punktā parādās patiesa iejūtība pret bērniem ar īpašām vajadzībām un pret veciem cilvēkiem. 80. punkts stingri uzsver „Humanae Vitae” mācības nozīmi, tāpat arī 83. punkts no jauna apstiprina katra cilvēka dzīves svētumu. Un 56. punktā pāvests Francisks skaidri noliedz gendera ideoloģiju un seksuālās identitātes apjukumu, ko tā veicina.

8. nodaļa satur jūtīgu diskusiju par to, kā Baznīca uzņemas rūpes par cilvēkiem, kuri ir šķīrušies un atkārtoti stājušies civiltiesiskās attiecībās, par iespējām iekļaut šādus cilvēkus Baznīcas dzīvē. Mana pieredze rāda, ka reti kurš garīdznieks apzināti liek šķēršļus to cilvēku ceļā, kuri patiešām vēlas dzīvot kristiešu dzīvi. Tajā pašā laikā, mums jāatceras, ka Katoliskās Baznīcas mācība piedāvā nevis "ideālu", kas sasniedzams tikai dažiem, bet gan dzīvesveidu, kādu var un vajadzētu dzīvot mums visiem.

Būtu kļūda nepareizi interpretēt „Amoris Laetitia” līdzjūtības garu kā licenci ignorēt kristīgo patiesību par būtiskiem jautājumiem, kas ietver Katoliskās Baznīcas mācību par laulību un par disciplīnu, kādā tiek pārvaldīti Baznīcas sakramenti.

Kad es šonedēļ rakstīju šīs domas, diecēzes vadlīnijas par „Amoris Laetitia” izpratni un piemērošanu jau tika gatavotas un tās tiks plaši izplatītas nākamajā mēnesī.

Šajā laikā, īpaši pēc pagājušajā gadā aizvadītajām Pasaules ģimeņu tikšanās dienām, "Mīlestības prieka" lasīšana un lūgšanas Filadelfijas katoļus varēs tikai vēl vairāk bagātināt.