Lūgšanā, ko Kristus izteica Ģetzemanē, atklājas Dieva tuvums un spēks: "Abba, Tēvs, Tev viss ir iespējams!" (Mk 14, 35). Mēs varam domāt, ka Jēzus pirms daudziem gadiem daudzkārt uzrunāja Jāzepu, savu tēvu uz zemes, ar to pašu saucienu: "Abba, Tēvs". Tādēļ patriarhs savā cilvēcībā, kas ir vienāda ar mūsējo, zināmā nozīmē ir Dieva tēvišķības ikona. Tā to gadsimtu gaitā ir sapratusi tautas dievbijība, un to ir darījuši arī mākslinieki, attēlojot svēto Jāzepu ar seju, kas ir identiska Tēva sejai.

Svētais Hosemarija atzīmēja, ka Dievs ir pirmais, kas īpašā veidā mīl svēto Jāzepu. Dievs, gatavojot Jēzum zemes tēvu, līdzīgi kā to bija darījis Marijai, izvēlējās īpašu, taisnīgu cilvēku, kura svētums piesaistīja citus un piepildīja apkārtējos ar mieru. "Svētie Raksti par svēto Jāzepu stāsta ļoti maz. Šķiet, ka viņam bija liela vēlēšanās palikt apslēptam, un Kungs viņam piešķīra šo skaisto tikumu (...). Es esmu pārliecināts, ka uzreiz pēc Dievmātes nāk Jāzeps svētumā. Un svētais Jāzeps ir tik labi izturējies pret Jaunavu un Dieva Bērnu, ka pat liturģija kļūst - kā es teiktu - mīļa... Svēto Jāzepu rotā apbrīnojami tikumi. Viņš būtu apburošs, un viņam būtu arī raksturs, kas vienlaikus būtu pilns stipruma, spēka un maiguma" [1].

Ir ļoti zīmīgi, ka Jēzus Kristus ģenealoģijā, kas aprakstīta Svētā Mateja evaņģēlijā, savienojošais pavediens starp paaudzēm ir paternitāte: Ābrahāms dzemdināja Īzāku, Īzāks dzemdināja Jēkabu utt. Bet pēdējā saiknē evaņģēlists pārtrauc šo secību, pierakstot: "Jēkabs dzemdināja Jāzepu, Marijas vīru, no kura piedzima Jēzus, ko sauc par Kristu" (Mt 1, 16). Paternitāte pieder Jāzepam nevis tāpēc, ka viņš bija Jēzus tēvs, bet gan tāpēc, ka viņš bija Jaunavas Marijas vīrs. Svētais Jāzeps ir "tēvs, kuru kristīgā tauta vienmēr ir mīlējusi"[2] tieši tāpēc, ka viņš bija mūsu Mātes mīļotais laulātais. Tieši laulības skaistums un diženums ir viņa tēvišķības pamats. Un šis tēvs un laulātais, kuru mīl tik daudzi ticīgie, var mums jautāt: "Vai jūs uzticaties manām rūpēm par jums? Vai jūs uzticaties manai vēlmei tuvināt jūs Dieva mīlestībai?

---------------------------------------------------------------------

"Jāzep, Dāvida dēls, nebaidies ņemt Mariju par sievu, jo tas, kas viņā ieņemts, ir Svētā Gara darbs. Viņa dzemdēs dēlu, un tev būs Viņu saukt vārdā Jēzus" (Mt 1, 20). Šajos īsajos evaņģēlista vārdos mēs varam atklāt trīs lietas: pirmkārt, dievišķās izvēles personisko raksturu, kas izpaužas īpašvārdu "Jāzeps" un "Marija" lietojumā; otrkārt, attiecības, kas viņus vienos - "tava sieva"; un, treškārt, atbildību, ko Dievs uzliek patriarham, - "tu viņu sauksi vārdā". Marijas un Jāzepa dzīvē viss ir saistīts ar Jēzu, viss ir vērsts uz Viņu. Šī laulības mīlestība izpaužas kā kopīga skatīšanās uz savu dēlu, lai kā tēvs un māte viņi varētu piedalīties pestīšanas darbā. Lielākā daļa kristiešu dzīvo savu ticību tieši šādā veidā, laulībā, jo tas ir aicinājums, veids, kā skatīties un iet uz Jēzu Kristu.

Reiz kāda atraitne māte jautāja Svētajam Hosemarijam, kā aizpildīt tukšumu, ko atstājis viņas vīrs: "Esi ļoti uzticīga Svētajam Jāzepam," atbildēja Opus Dei dibinātājs. Svētais Jāzeps audzināja ģimeni no Nācaretes, un viņš audzinās arī jūsu ģimeni. Iegādājieties nelielu svētā Jāzepa tēlu, esiet viņam dievbijīgi veltījusies, laiku pa laikam dievbijīgi apgaismojiet viņu, kā mūsu mātes, kā mūsu vecmāmiņas: visas vecās dievbijības ir aktuālas, nav nevienas, kas nebūtu aktuāla". Pirms vairākiem gadsimtiem svētā Terēze mudināja visas dvēseles bez ierunām uzticēties svētajam Jāzepam: "Es gribētu pārliecināt ikvienu būt veltītam šim godājamajam svētajam, jo man ir liela pieredze par labumiem, ko viņš iegūst no Dieva"[4].

Svētais patriarhs, kas saņēmis misiju audzināt Dieva Dēlu, ņemt Viņu aiz rokas, lai pavadītu Viņu pirmajos soļos tik daudzās dzīves jomās, var būt atbalsts visām ģimenēm un ikvienam apustulim. Svētais Jāzeps izglītoja Bērnu Jēzu attiecībās ar citiem cilvēkiem, darbā, Svēto Rakstu klausīšanā, sestdienās vedot viņu uz sinagogu? "Svētā Jāzepa misija noteikti ir unikāla un neatkārtojama, jo Jēzus ir absolūti unikāls. Un tomēr, rūpējoties par Jēzu, audzinot Viņu, kad Viņš aug vecumā, gudrībā un žēlastībā, viņš ir paraugs ikvienam audzinātājam, īpaši ikvienam tēvam" [5].

----------------------------------------------

Svētajam JOSEFAM ir sava unikāla un neaizstājama loma Svētās Ģimenes konfigurācijā. "Vārda iemiesošanās cilvēku ģimenē, Nācaretē, skar pasaules vēsturi ar savu jaunumu. Mums ir jāiegrimst Jēzus dzimšanas noslēpumā, Marijas "jā" eņģeļa vēstījumam, kad Vārds dīgst viņas miesās; arī Jāzepa "jā", kurš deva vārdu Jēzum un uzņēmās rūpes par Mariju"[6]. Patriarhs ar šo īpašo aicinājumu veidot Jēzus ģimeni, mācās būt tēvs, sadarbojas Dēla sagatavošanā Viņa misijas īstenošanai. Un tajā pašā laikā viņš pastāvīgi ir blakus savai līgavai, atbalstot viņu viņas uzdevumā būt par Dieva Māti. Tāpēc svētais Jāzeps ir arī mūsu ģimeņu dzimšanas un attīstības patrons.

"Ģimene patiešām ir Dieva žēlastība, kas atklāj to, kas Viņš pats ir - mīlestību. Pilnīgi bezatlīdzības mīlestība, kas uztur bezgalīgu uzticību pat grūtību vai nomāktības brīžos"[7]. Svētais Jānis Pāvils II norādīja, ka cilvēces nākotne ir ģimenē, jo tieši tajā mēs parasti attīstām svarīgākos laimīgas dzīves pamatus, lai gan Dievam var būt arī citi veidi, jo katrs cilvēks ir unikāls. Tāpēc mēs īpaši vēršamies pie svētā Jāzepa, ģimenes aizbildņa, lai viņš mums palīdzētu dzīvot un parādīt tās skaistumu saskaņā ar Nācaretes paraugu.

"Nebaidīsimies aicināt Jēzu uz kāzu mielastu, aicināt Viņu uz savām mājām, lai Viņš būtu ar mums un sargātu ģimeni. Un nebaidīsimies uzaicināt arī Viņa māti Mariju. Kristieši, laulājoties "Kungā", kļūst par efektīvu Dieva mīlestības zīmi. Kristieši neprecējas tikai sev par labu: viņi laulājas Kungā visas kopienas, visas sabiedrības labā". 8] Svētajam Jāzepam, Vissvētākās Jaunavas Marijas laulātajam, mēs ik dienas lūdzam ar šādu lūgšanu: Dievs tevi ir darījis par tēvu un visu savu namu kungu, tāpēc lūdz par mums!

[1] Svētā Hosemarija, piezīmes no ģimenes sapulces, 1974. gada 10. jūlijs.
[2] Francisks, Apustuliskā vēstule Patris corde, Nr. 1.
[3] Svētā Hosemarija, Piezīmes no ģimenes sanāksmes, 1974. gada 26. jūnijs.
[4] Svētā Terēze no Jēzus, Dzīves grāmata, 6., 7. lpp.
[5] Francisks, Vispārējā audiencē, 2014. gada 19. marts.
[6] Francisks, ex. ap. Amoris laetitia, Nr. 65.
[7] Benedikts XVI, Anžēla lūgšana, 2008. gada 28. decembris.
[8] Francisks, Vispārējā audiencē, 2015. gada 29. aprīlis.